Belēvičs: Dāņu cūkkopjiem nav jāsaņem Latvijas subsīdijas
Dāņu cūkkopjiem nebūtu jāsaņem Eiropas Savienības Latvijai paredzētās subsīdijas, jo tās jāmaksā, lai tiktu stiprinātas tautas nacionālās saknes. Vienlaikus esot jāpārskata subsīdiju saņemšanas mehānisms, nosakot, ka tās var saņemt tikai attiecīgajā reģionā piemērotas lauksaimniecības veicēji. Tāpat zemnieku saimniecība “Zemitāni” šogad plāno četrkāršot ieņēmumus no tūrisma, briežu dārzos ievedot medniekus no ārzemēm, kā arī atvērt otru brieža gaļas izstrādājumu veikalu Āgenskalnā, kurā paredzēts investēt 250 000 latu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” pastāstīja “Zemitānu” saimnieks un uzņēmējs Guntis Belēvičs.
Kā radās ideja par briežu dārzu biznesu?
Tam ir tiešs sakars ar to, kā saskatu Latvijas nākotni. Latviju var glābt ēdot. Tas nozīmē – iemācīties ēst pareizi, ēst veselīgu pārtiku. Tas jādara jau no mazotnes, skolās ieviešot speciālu priekšmetu. Tīru pārtiku nav iespējams ražot ekoloģiski netīrā vidē, par laimi Latvijas vide ir tīra. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka manai paaudzei, cilvēkiem virs 50, neviens pensiju nenopelnīs, un mums tās vienkārši nebūs. Sapratu, ka ekonomiskā patstāvība un iespēja ar kaut ko nodarboties vecumdienās ir jāuzbūvē pašiem jau šodien – šajā gadījumā lauku saimniecība, kas ražo un noved līdz patērētājam ekoloģiskus pārtikas produktus.
Brieži ir tikai sākums. Šogad ceram dārzam pievienot arī putnus – vistas, zosis u.c. Arī zivis, vēži un gliemeži būs, tikai mazliet vēlāk. Uzsvars jau nav uz briežiem, bet gan uz ekoloģiski tīru pārtiku. Ir Latvijas reģioni, kuru lauku struktūra – pauguri, meži, krūmi un mālaina augsne – tradicionālā izpratnē neļauj nodarboties ar lielo lauksaimniecību. Taču tur aug zāle, kas Latvijā atšķirībā no Vidusjūras valstīm ir zaļa visu vasaru. Varam veiksmīgi nodarboties ar lopkopību, cauru gadu turot dzīvniekus ārā.
