Rīgas pašvaldības uzņēmumu un kapitālsabiedrību amatpersonas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā pēdējo gadu laikā nonākušas vairākkārt. TVNET uzrunāja visus galvaspilsētas mēra amata kandidātus ar jautājumu – kā ar korupciju cīnīties plāno viņi un vai notikušais neliecina par plašas kadru maiņas nepieciešamību ne vien politiskajā, bet arī izpildītāju līmenī.
Foto: LETA
Armands Krauze (LZS): «Pirmkārt, kapitālsabiedrību vadītājiem ir jābūt uzņēmējiem, nevis politiķiem, un jāpārvalda tikai uzņēmumi. Otrkārt, visu lēmumu pieņemšanai jāievieš četru acu princips, lai lēmumi netiktu pieņemti vienpersoniski. Tāpat ir jāuzlabo sadarbība ar valsts institūcijām, kas cīnās pret korupciju, jo līdz šim, skatoties no malas, tā ir bijusi nepietiekama. Revolūciju taisīt jebkurā gadījumā nav vajadzības. Ir jāveic personāla izvērtēšana, un tajos uzņēmumos, kur strādā neefektīvi, kur ir zaudējumi un redzams, ka tie neattīstās kā vajadzētu, – tur ir jāveic kadru maiņa pēc attiecīgā personāla izvērtēšanas. Vārdus es pagaidām negribētu saukt, jo vēlos izvērtēt konkrētus skaitļus. Viens ir vērot uzņēmumu no malas un populistiski teikt «jā, viņi nestrādā», bet otrs ir tomēr iepazīties ar reālo situāciju un izvērtēt rādītājus.»
Foto: LETA
Baiba Broka (VL-TB/LNNK): «Mans plāns, pirmkārt, ir atjaunot Korupcijas apkarošanas komisiju, kas savulaik darbojās. Tā izstrādātu kritērijus šo kapitālsabiedrību uzraudzībai. Raugoties uz tām kopumā, redzu, ka nenotiek sistemātiska darbības uzraudzība un pieejamā informācija ir skopa vai arī tās nav vispār. Tas nav īsti pareizi, jo, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām ir jāatskaitās diezgan «caurspīdīgi» un šādiem pašiem kritērijiem būtu jābūt arī pašvaldībās. Būtu jāizstrādā stratēģiskie plāni ar konkrētiem kritērijiem, kas būtu izmērāmi un salīdzināmi, lai katru gadu mēs varētu redzēt progresu. Protams, arī strikta atbildība un profesionāļi katra uzņēmuma valdē, kas strādā. Kas attiecas uz korupciju, tas ir trūkums sistēmā vai arī ļaunprātība. Un, ja tā ir ļaunprātība, tad, protams, seko arī tiesībsargājošo institūciju rīcība, ko mēs arī šobrīd redzam. Bet ļaunprātība paveras arī tajā brīdī, kad nav sakārtota uzraudzība un tu nejūti, ka pakausī kāds elpo un skatās līdzi, ko tu dari. Pirmais būtu komisija, kā arī strukturēti auditi, kas izvērtētu, kurā kapitālsabiedrībā būtu nepieciešams kāds stratēģiskais plāns. Pilnīgi iespējams, ka būtu jānotiek [šī brīža] darbinieku izvērtēšanai un, konstatējot pārkāpumus vai neatbilstošu darba pienākumu izpildi, tad loģiski, ka viņi ir jāmaina. Bet mans pamatmērķis, protams, nav mainīt vai mest visus ārā. (TVNET: Vai, jūsuprāt, ir kāds uzņēmums, kur šādas reformas būtu nepieciešamas?) Kaut vai tie paši uzņēmumi, kur notikuši šie nesaprotamie darījumi ar valūtas spekulāciju. Kapitālsabiedrībā katru gadu tiek plānots budžets, kurā tiek paredzētas prioritātes un mērķi, bet tajā pašā laikā, ka kontā ir lieks miljons naudas – kas tā ir par plānošanu? Parādiet man vienu kapitālsabiedrību, kurai kontā stāv miljons latu un viņi nezina, ko ar to darīt.»
Foto: LETA
Sarmīte Ēlerte (V): «Man šķiet, ka, pirmkārt, ir vajadzīga politiska griba vispār ar to cīnīties. Nesenais KNAB atzinums, ka RD nav novērsusi potenciālos riskus dzīvokļu piešķiršanā, kas viņiem tika nolikta priekšā, pēc tam, kad nācās arestēt cilvēkus, liecina, ka domei šobrīd nav nedz gribas, nedz reālas darbības, lai novērstu korupcijas riskus un korupciju. Vai arī otrs piemērs – Rīgas nami, pirms viņi paguva pazaudēt to 1,2 miljonus, mēnešiem ilgi nodarbojās ar naudas konvertāciju. Tur kapitāldaļu turētājs ir [Andris] Ameriks, tātad šis uzņēmums vispār netika kontrolēts. Kā novērst līdzīgas problēmas? Pirmkārt, kapitālsabiedrību valdē ir jāatrodas lietpratējiem, nevis nekompetentiem Saskaņas Centra deputātiem. Otrkārt, visām Rīgas kapitālsabiedrībām ir jābūt definētiem gan sociālajiem un biznesa mērķiem, gan arī regulārām atskaitēm par to, kas tiek darīts, lai šos mērķus sasniegtu. Kapitālsabiedrību atskaitēm ir jābūt detalizētām un pieejamām publiski, tai skaitā arī par atalgojumu sadaļām. Šobrīd tas nenotiek. «Rīgas satiksme», kas ir lielākā viena atsevišķā Rīgas budžeta dotāciju saņēmēja (40 miljoni latu) – lai dabūtu viņu gada pārskatu, tas ir jāpērk «Lursoftā». Rīgas domes vai viņu mājaslapās ir kaut kāds izvilkums, kur nav atskaite par katru santīmu. Galvenais ir caurredzamība, kompetence pārvaldē un regulāra atskaite par padarīto. Mēs varam daudz mācīties no citām valstīm. Ieviešot OICD vadlīnijas, kas attieksies arī uz valsti, es domāju, ka laba pārvaldība būtu jāievieš arī Rīgas domē. Mūsu priekšlikums būs vismaz pusgadu pēc vēlēšanām RD atvērt KNAB filiāli, jo būs ļoti daudz darba, lai izvētītu to, kas aiz šīs apzeltītās fasādes šajos četros gados ir darīts. Kas attiecas uz konkrētiem uzņēmumu vadītājiem (nerunāsim par tiem, kas jau ir arestēti), Leonīds Loginovs, pēc Valsts kontroles atzinuma, ir izšķērdējis un nevajadzīgi iztērējis 41 miljonu latu. Ar šo ir absolūti pietiekami, lai Brīvostas vadītāju atbrīvotu no darba. Kā zināms, Saskaņas Centra pārstāvji valdībā balsoja pret to, lai viņš tiktu atbrīvots.»
Foto: LETA
Guntis Belēvičs (LZP): «Ir virkne iestāžu, kuru tiešais uzdevums ir raudzīties, lai mūsu valstī nebūtu korupcijas. Ja būs nepieciešams, es kā Rīgas mērs ar tām sadarbošos. Es likvidēšu bāzi korupcijai. Sākšu ar atklātību un visupirms ar mēra biroja izdevumu atklātību. To pašu prasīšu arī no saviem padotajiem, kā arī no Rīgas pašvaldības uzņēmumiem. (Jautājums, vai līdzšinējie notikumi nav par iemeslu plašai kadru maiņai, ne tikai politiskajā, bet arī izpildītāju līmenī.) Ziniet, trepes sāk slaucīt no augšas. Domāju, ka Rīgas pilsētā vajag nomainīt vadību un lietas sāks iet uz labu. No vadītāja ir ļoti daudz kas atkarīgs, tāpēc neuzskatu, ka jānomaina ir pilnīgi visi. Vajag tikai radīt pareizu attieksmi pret lietām. Tas, ko es nomainītu, – es noteikti nevarētu sastrādāties ar Amerika kungu. Pēc tam mēs raudzītos, kurš airē pretējā virzienā, un tikai tad veiktu izmaiņas. Tas noslēpums ir tāds, ka mēs nevaram strādāt ar labākiem cilvēkiem, kādi mums ir. Nav tādu plānu visos vadošajos amatos salikt savus cilvēkus. Domāju, ka lielākā daļa arī RD un pašvaldības iestādēs ir ļoti godprātīgi.»
Foto: LETA
Inga Antāne (RP): «Pirmkārt, ko esmu jau skaidri deklarējusi, tas, kādā veidā tiek pārbaudīti Rīgas pilsētas uzņēmumi, nav pieņemami un sabiedrībai saprotami. Esmu arī vairākkārt teikusi, ka viens no maniem pirmajiem lēmumiem būs auditu veikšana pašvaldības uzņēmumos. Pirmais uzņēmums būs «Rīgas satiksme», jo esošie korupcijas skandāli, aizdomas vai šaubas par līdzekļu pareizu izlietošanu šobrīd ir pietiekams pamats, lai, negaidot KNAB vai prokuratūras atzinumu, pilsētas galva uz to pienācīgi reaģētu. Ir skaidrs: lai apkarotu korupciju, viena lieta, kas jāizdara, ir jāefektivizē un tiešām jāizveido reāla vienas pieturas aģentūra Rīgā. Lai cilvēkam būtu iespēja aiziet pie lodziņa vai elektroniski atdot savu dokumentu, tāpat aiziet tam arī pakaļ un nebūtu jāstaigā pa kabinetiem. Otrkārt būtu svarīgi, lai dome preventīvi domā par to, lai novērstu korupcijas iespēju. Tā viena lieta, ko noteikti darīšu es, būs sadarbība ar tādām nevalstiskām organizācijām kā Delna, Providus un pārrunāt, kā samazināt korupcijas iespējas līdz nullei. Cilvēks ir atzīstams par vainīgu tikai tad, ja ir stājies spēkā notiesājošs spriedums, tā ir viena lieta. Otra ir tā saucamā labā pārvaldība, kur nav vajadzīgs notiesājošs spriedums, bet atbildīgs mērs, kas reaģē uz pārkāpumiem savos uzņēmumos. Bet, lai es pateiktu, ka «Rīgas satiksmē» vai kādā citā uzņēmumā nav laba pārvaldība, man ir nepieciešams veikt gan funkciju, gan finanšu auditu. Līdzīgi kā Rīgas Brīvostā, kur Valsts kontrole atzina, ka tā ir apsaimniekota nesaimnieciski. Tas ir pietiekams pamats, lai kādu atbrīvotu no amata. Ja viņš neprot saimniekot, tad viņam te nav ko darīt.»
Foto: LETA
Nils Ušakovs (SC): «Pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās strādā vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku. Aizvadīto četru gadu laikā visā šajā sistēmā bijuši astoņi ar korupciju/krimināliem pārkāpumiem saistīti gadījumi. Turklāt divos no tiem mēs paši esam konstatējuši nodarījumu un vainīgos nodevuši policijai. Ja proporcionāli salīdzina konstatēto pārkāpumu skaitu pret darbinieku skaitu, pašvaldībā situācija ir daudz labāka nekā tādā iestādē kā, piemēram, KNAB.» Redakcijas piebilde: Nila Ušakova preses sekretāre Laila Ivāna sākotnēji solīja rast iespējas telefonintervijai ar Ušakovu (ar šādu uzstādījumu vērsāmies pie visiem kandidātiem), taču, aizbildinoties ar mēra saspringto darba grafiku un gaidāmo komandējumu uz Maskavu, otrdienas pēcpusdienā atsūtīja iepriekš sagatavotas atbildes elektroniskā formā.