Ja skriešana nav vienīgā interese, tad vietu, kur nodarboties ar sportu, Rīgā ir ļoti maz. TVNET uzrunāja gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās startējošos galvaspilsētas mēra amata kandidātus, lai noskaidrotu, kā viņi plāno risināt sporta laukumu trūkuma problēmu.

Foto: LETA

Inga Antāne (Reformu partija): «Sporta laukumi ir vajadzīgi, un tas neprasa lielus finanšu resursus, bet gan darīšanu. Tā ir darīšanas lieta. Tāpat es domāju ne tikai par tā saucamajiem sporta laukumiem, bet arī skriešanas celiņiem – Rīgā ir nepieciešams vairāk skriešanai paredzētu celiņu. Tā noteikti ir viena no manām prioritātēm Rīgā – lai tiktu rastas iespējas aktīvajai atpūtai un ne tikai centrā, bet arī apkaimēs. Šobrīd, lai kaut ko aktīvi darītu un baudītu, ir jābrauc uz centru. Par to visu būtu vairāk jādomā lokāli apkaimēs, lai būtu gan sporta laukumi, gan iespējas trenēties, atpūsties utt.»

Foto: LETA

Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija): «Iespējām nodarboties ar sportu ir jābūt. Rīga ir universitāšu pilsēta, taču studentiem trūkst iespēju nodarboties ar sportu. Skolēniem ir iespējas stundu laikā, taču pēc tam ļoti bieži sporta laukumi stāv tukši. Uzskatu, ka Rīgas pilsētai ir jāsadarbojas ar universitātēm un jābūvē jaunas sporta zāles, iespējams, piesaistot arī universitāšu līdzekļus. Ar domu, ka tās tiek izmantotas mācību procesa laikā, savukārt vakaros tajās sporto studenti. Rīgai ir nepieciešams ļoti daudz sporta būvju, tai skaitā sporta laukumu Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos. Jārod iespēja nodarboties ar sportu, lai nebūtu jāmēro tāls ceļš no savas mājas. Šajā gadījumā jārisina jautājumi par zemes piederību – ļoti bieži šajos pagalmos starp daudzdzīvokļu mājām zeme pieder vienam īpašniekam, savukārt dzīvokļi citam un ir sūdzības par augsto zemes nomas maksu. Šis jautājums ir jāatrisina – ja tas netiek darīts, daudzās vietās šādus laukumus nemaz nevar uzbūvēt. Rīgas pilsētai ir jānāk ar iniciatīvu, lai šos jautājumus atrisinātu.»

Foto: LETA

Baiba Broka (VL-TB/LNNK): «Domāju, ka viens no variantiem ir sadarboties ar apkaimēs esošajām skolām. Skolu stadioni varētu būt pieejami apkaimju iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm agros rītos un vēlos vakaros. Apsargs skolā tāpat atrodas visu diennakti, un es domāju, ka to varētu atrisināt. Otrkārt, jāskatās uz apkaimju zaļajām teritorijām, kur tos varētu ierīkot. Un treškārt, arī esošajos parkos varētu uzstādīt elementārus trenažierus vai koka, metāla konstrukcijas, kā ir, piemēram, Ventspilī vai citās valstīs. Šīs prasības varētu atrisināt arī daudz vienkāršāk, bet konceptuāli jādomā par to, ka vispār būtu vajadzīgs viens tāds Eiropas līmeņa vieglatlētikas stadions un manēža, kāda ir katrai galvaspilsētai. Varētu īstenot Rīgas domes, valsts un privātā partnera sadarbību, kad tas varētu apkalpot un uzturēt šo būvi, kamēr Rīgas dome varētu piešķirt zemi un sagatavot infrastruktūru.»

Foto: LETA

Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs): «Pēdējo četru gadu laikā sporta infrastruktūras pilnveidošanai tika pievērsta liela uzmanība. Sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju pie Rīgas skolām tika izbūvēti 35 mini pitch futbola laukumi. Izveidoti četri lielie laukumi, kas atbilst FIFA standartiem, – Parādes ielā 5, Dammes ielā 20, Grostonas ielā 5, Kr.Valdemāra ielā 65, kā arī izbūvēti vēl pieci laukumi ar sintētisko segumu Maskavas ielā 279/2, Pārslas ielā 14, Imantas 7. līnijā 4, Uzvaras bulvārī 10 un Āgenskalna ielā 21a. Notiek sporta kompleksa «Arkādija» rekonstrukcija. Uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai sporta aktivitātes rīdziniekiem būtu pieejamas arī ziemā – pie skolām tiek ierīkotas slidotavas, bet Uzvaras parkā un Mežaparkā – slēpošanas trases. Nākamajā sasaukumā Ziepniekkalnā tiks uzbūvēta jauna vieglatlētikas manēža. Apkaimēs, pirmām kārtām tādās kā Vecmīlgrāvis, Bolderāja, Latgales priekšpilsēta, tiks veidotas vingrošanas zāles ar vienkāršiem trenažieriem, kur apmeklējuma tarifus dotēs pašvaldība. Tiks turpināts darbs pie  skolu sporta infrastruktūras, kas būs pieejama visiem apkaimes iedzīvotājiem.»

Foto: LETA

Armands Krauze (Latvijas Zemnieku savienība): «Mūsu iecere ir modernizēt un ierīkot sporta laukumus pie skolām, kurus var izmantot ne tikai šo mikrorajonu skolu bērni, bet arī apkārtējie iedzīvotāji. Esam iecerējuši padarīt šos laukumus multifunkcionālus, kas ir atvērti visiem, un veidot to pārklājumu tādu, lai tas būtu pieejams visos mikrorajonos. Daudz kur tā nav. Ja man ir iespējas sportošanai Pārdaugavā, Uzvaras laukuma tuvumā, pabraucot kaut kur tālāk, tās ir mazas un līdz tām jāveic liels attālums. Plāns mums ir vispirms fokusēties uz skolām un tur, kur tas nepieciešams, atsevišķi izveidot individuālus sporta laukumus jauniešiem un tiešām padarīt tos pieejamus. Ja runā par skolām, tad esošie sporta laukumi un zāles ir diezgan noslogotas. Bet viena lieta ir ļoti būtiska – Rīgā ir daudz sporta klubu, kas balstās uz entuziastu grupiņām. Pašvaldībai vajadzētu nākt pretī šiem privātajiem klubiem un atļaut izmantot tās infrastruktūru bez maksas. Tā būtu ievērojama palīdzība šiem sporta klubiem. Tomēr joprojām ir arī tādas skolas, kurām sporta stundas notiek gaitenī. Tas ir nepieņemami.»

Foto: LETA

Sarmīte Ēlerte (Vienotība): «Lētākais un ātrākais risinājums tomēr būtu nodrošināt, lai visi pie skolām esošie sporta laukumi būtu pieejami gan vakaros, gan nedēļas nogalēs, gan arī brīvdienās. Protams, tas prasa zināmus resursus, jo tie ir jāuztur – nevar vienkārši atvērt pieejamībai. Cik es zinu, daļa no šādiem sporta laukumiem jau ir pieejami, bet daļa nav. Vēl viens virziens, ko arī «Vienotība» piedāvā savā programmā, ir attīstīt dažādu vingrošanas rīku uzstādīšanu arī iekšpagalmos, sadarbojoties ar aktīvām vietējām kopienām. Tas nozīmē, ka tur būtu arī cilvēks, kas to uzraudzītu un gādātu, lai nekas nenotiktu.»

Foto: LETA

Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai!): «Šeit noteikti ir izmantojami skolu sporta laukumi. Pašvaldība jau iegulda resursus, atjaunojot segumus, labiekārtojot un veidojot žogus. Tātad infrastrukutūra tiek veidota. Būtiski ir nosacījumi, kā tie tiks izmantoti, lai netraucētu mācību procesam. Tā ir liela pašvaldības iniciatīva, kas jau tiek veikta, un, protams, tai jāatrod maksimāli racionāls lietojums, jo pēc mācību nodarbībām šie sporta laukumi pārsvarā ir tukši. Protams, arī parki, kuri būtu mērķtiecīgāk izmantojami sporta vajadzībām. Tas pats Arkādijas parks pie Uzvaras pieminekļa, kur ziemā ir slēpošanas trase. Rīgā ir vesela strīpa ar piemēriem, kur tas ir izmantots un strādā. Jautājums ir par blakus ērtībām un komfortu, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Pilsētai ir ļoti būtiski sakārtot dialogu ar valsti un augstskolām par lielajām sporta būvēm. Ir ļoti daudz stadionu, kuriem nav skaidras perspektīvas – tas pats Daugavas stadions, RTU un Daugavgrīvas stadioni. Netiek pilnvērtīgi izmantots tas resurss, kas jau eksistē. Mēs domājam par jaunu būvniecību, bet nesakārtojam esošo, precīzi nenodefinējam saimniekus un kopīgiem spēkiem tās neapsaimniekojam. Jebkura sporta būve tiešā veidā ir zaudējumus nesoša, ja aiz tās nestāv klubu principi un liels finansējums. Tādējādi te ir ļoti svarīgi spēkus likt kopā. Tas pašlaik ir lielākais trūkums pašvaldībā, šis sliktais dialogs par nacionālo līmeni un nepārtrauktā cīņa starp opozīciju un koalīciju. Tā Rīgas pilsēta zaudē, es jums teikšu, desmitiem un simtiem miljonu.»

Avots: tvnet.lv, 21.05.2013.