Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, portāls “Delfi” piedāvā ne tikai uzzināt populārāko partiju izvirzīto Rīgas mēra amata kandidātu atbildes uz aktuālajiem jautājumiem, bet arī iepazīties ar to, kā viņiem pēdējos trijos – četros gados veicies ar pašu mājsaimniecību finansiālo lietu kārtošanu tiktāl, cik to ļauj Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajās deklarācijās norādītais.

Vienīgais izņēmums šajā listē gan ir Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts – Latvijas Aptiekāru Asociācijas prezidents, Kokneses fonda padomes loceklis, Rīgas “Hansa Rotary” kluba biedrs un mākslas priekšmetu kolekcionārs Guntis Belēvičs, kurš iepriekš minēts Latvijas turīgāko cilvēku elitē, jo viņš līdz šim nav bijis valsts amatpersonas statusā, tādēļ valstij un sabiedrībai detaļās atskaitīties par rocību viņam nav nācies.

Inga Antāne. Advokāte ar ‘Lexus’

Samērā skopas ir ziņas par Reformu partijas Rīgas mēra amata kandidātes Ingas Antānes maciņa biezumu.

VID datu bāzē pieejamas divas viņas deklarācijas. 2011.gada 9.novembrī stājoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ārštata padomnieces statusā, kurā deklarēti pasniedzējas amats SIA “Biznesa augstskola “Turība”" un zvērinātas advokātes amata advokātu birojā “Triniti”.

Deklarēts Antānei piederošais zemesgabals Rīgā, kā arī lietošanā esošais 2005.gadā ražotais “Lexus” automobilis.

Kā parādsaistības norādīti 5000 latu. Tāpat viņa norādījusi, ka ir noslēgusi laulības līgumu ar Mairi Antānu par visas mantas šķirtību, savukārt kārtējā gada deklarācijā par 2011.gadu norādīts, ka zemesgabals, būve un dzīvoklis Antānei ir kopīpašumā ar piecām fiziskām personām – Kristīni Lapiņu, Ingrīdu Vētriņu, Raimondu Vētriņu, Andri Spori un Oskaru Muižnieku. 2011.gadā kā ienākumi deklarēti  3797 lati, ko veido ienākumi no Elīnas Dripes – 281 lats, ienākumi no VARAM – 1200 latu, Latvijas Hemofīlijas biedrības maksātie ienākumi – 2284 lati, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais pabalsts – 32 lati.

Deklarācija par 2012.gadu gan VID ir iesniegta, bet tās dati vēl nav pieejami.

Baiba Broka. Mazāki parādi, uzkrājumi un aizdevumi

Pēdējo gadu laikā līdzšinējās VAS “Latvijas gaisa satiksme” valdes locekles Baibas Brokas ienākumi nedaudz sarukuši. 2010.gadā tie bijuši vairāk nekā 98 000 latu, bet 2012.gadā – aptuveni 46 600 lati.

2012.gadā viņa bijusi arī lektore Latvijas Universitātē un Latvijas Tiesnešu mācību centrā, kā arī eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijā, kā arī Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) vadības padomes locekle.

Viņas lietošanā ir SIA “Vestabalt” dzīvoklis Rīgā, bet īpašumā – 2005.gadā ražota automašīna “Volvo XC90″, kā arī 251 SIA “B2000 Baltic” 3514 latu vērtībā, taču šis uzņēmums, pēc “Lursoft” datiem, ir likvidācijas stadijā. Viņai pieder 16 kopumā 8000 latu vērtas kapitāla daļas ēdināšanas un viesnīcu uzņēmumā SIA “Metris”, kas pērn apgrozījis 75 817 latus, bet gadu noslēdzis ar 354 latu zaudējumiem, kā arī 1000 kapitāla daļu juridisko pakalpojumu uzņēmumā SIA “Target Consensus Consulting”. Šis uzņēmums 2012.gadā apgrozījis 10 460 latus un gadu noslēdzis ar 680 latu zaudējumiem.

Kopumā Brokas uzkrājumi bijuši aptuveni 15 270 lati. Skaidrā naudā Broka uzkrājusi 5000 latu un 4000 eiro (2811 latus), savukārt AS “SEB” uzkrāti 3540 lati. AS “Citadele banka” – 860 lati, AS “Swedbank” – 2093 lati, bet AS “Nordea bank Finland Plc” Latvijas filiālē uzkrājums bijis 967 lati.

Brokas ienākumi 2012.gadā bijuši 46 647 lati, ko veidojusi Tieslietu ministrijas maksātā alga – 8047 lati, LU maksātā alga – 8878 lati, LGS maksātā alga – 27 832 lati, LU Arodbiedrības organizācijas maksātais 20 latu parāds, Tiesu namu aģentūras (TNA) maksātais 257 latu honorārs, Tiesnešu mācību centra (TMC) maksātais honorārs – 339 lati, VSAA maksātā pensija – 859 lati, kā arī VSAA maksātais pabalsts – 192 lati.

Kā parādsaistības deklarēti aptuveni 98 000 lati, no tiem 14 000 latu, 100 000 ASV dolāru (53 900 latu), kā arī 43 300 eiro (30 431 lats) saistības.

2011.gads. Deklarācijas dati liecina, ka togad uzkrāti 7000 latu skaidrā naudā, uzkrājums “SEB” bijis 3314 lati, “Swedbank” – 6765 lati, bet “Citadele bankā” – 323 eiro.

2011.gada ienākumi bijuši ap 47 274 latiem. TM maksātā alga bijusi 6804 lati, LU algā samaksājusi 9189 latus, LGS maksātā alga bijusi 29 587 lati, LU arodbiedrības organizācijas maksātais pabalsts bijis 20 latu, TNA maksātais honorārs – 381 lats, TMC maksātais honorārs – 120 latu, VSAA maksātā pensija – 859 lati un pabalsts – 192 lati, Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas maksātais honorārs – 120 latu, bet “Citadele bankas” maksātie procenti – 2,25 lati.

Deklarēts 5000 latu aizņēmums. Parādsaistības gan bijušas nedaudz lielākas nekā 2012.gadā – ap 99 687 latiem. Tās veidojušas 14 000 latu, 100 000 ASV dolāru (53 900 latu), kā arī 43 300 eiro  (30 431 lats), kā arī 13 56 lati.

2011.gadā Broka izsniegusi arī 4000 latu aizdevumu.

2010.gads. Kā uzkrājumi deklarētu 17 000 latu skaidrā naudā, “SEB” uzkrāti 3545 latu un 3002 eiro, “Swedbank” – 3401 lats, “Citadele bankā” – 323 eiro.

Kā ienākumu deklarēti 98 784 lati. No fiziskas personas par īpašuma pārdošanu saņemti 56 558 lati, TM maksātā alga bijusi 515 lati, LU maksātā alga bijusi 10 396 lati, LGS alga – 29 470 lati, LU Arodbiedrības organizācijas maksātais pabalsts – 20 latu, TMC maksātais honorārs – 189 latu, VSAA maksātā pensija – 859 lati, pabalsts – 192 lati, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas maksātais honorārs bijis 585 lati.

Kā 2010.gada darījumi deklarēti Engures pagastā esošā īpašuma un inventāra “Jaunvēdas” pārdošana, 35 000 latu aizdevums, 2110 latu dzīvības apdrošināšana un 5500 latu aizņēmums.

Kā parādsaistības deklarēti 10 856 lati, kā arī 100 000 ASV dolāru (53 900 latu), kā arī 43 300 eiro  (30 431 lats). Aizdevumos izsniegti 108 000 latu un 46 185 eiro (32459  latu)

2009.gads skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, nav deklarēti, “SEB” uzkrājums bijis 36 330 latu un 3597 eiro.

Kā ienākumi par 2009.gadu deklarēti 75 913 latu ienākumi. Kā ienākumi par īpašuma pārdošanu deklarētu 2796 ASV dolāri (ap 1492 latiem), 35 292 lati un 2500 lati. Valsts kancelejas maksātā alga par satiksmes ministra ārštata padomnieces darbu bijusi 4674 lati, LU maksātā alga bijusi 8797 lati, Latvijas Dzelzceļš maksātais honorārs – 320 lati LGS maksātā alga – 13 369 lati, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” maksātā alga bijusi 2052 lati, TNA maksātais honorārs – 417 lati, TMC maksātais honorārs – 744 lati, VSAA maksātā pensija – 935 lati un pabalsts 211 lati. Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija Brokai samaksājusi 1605 latu honorāru, bet “Target Consensus Consulting” maksātās dividendes bijušas 3500 lati.

Kā parādsaistības deklarēti 5735 lati, 100 000 ASV dolāru (53 900 latu), kā arī 79 788 eiro saistības. Kā aizdevumi deklarēti 72 998 lati un 46 185 eiro.

Sarmīte Ēlerte. Aktīva sabiedriskā darbība un mazāki parādi

Par Rīgas mēra amata kārotājās Sarmītes Ēlertes (V) rocību, esot valsts amatpersonas statusā, kas līdz ar to noteic stingrāku uzraudzību un lielāku caurspīdību ienākumu un izdevumu atspoguļošanā, nekā privātajā sektorā strādājošajiem, iespējams spriest, sākot no 2006.gada, kad Ēlerte iesniegusi deklarāciju kā Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes locekle. Šajos sešos gados ievērojami samazinājušies viņas parādi – no vairāk nekā 200 000 eiro līdz aptuveni 50 000 eiro. Tāpat arī 2010.gadā par vairāk nekā 600 000 latu pārdotas mediju flagmaņa AS “Diena” akcijas.

Pēdējos trīs gados iesniegtas vairākas deklarācijas gan stājoties amatā, gan beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2010. un 2011.gadiem. Jaunākā no tām iesniegta šā gada sākumā.

Tajā Ēlerte deklarējusi valdes locekles amatu “Baltijas – Melnās jūras alianse”, ministru prezidenta ārštata padomnieces amatu, kā arī amatus dzīvokļu īpašnieku biedrības “Basteja 6″ un  “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” valdēs.

Ēlerte deklarējusi divus viņas īpašumā esošus dzīvokļus Rīgā, zemesgabalu Virbu pagastā, kā arī īpašumu Jūrmalā.

Deklarētas obligācijas 35 latu nominālvērtībā, kā arī investīciju portfelis “Citadele Asset Management” 513 403 latu vērtībā.

Tāpat viņai pieder 2010.gadā ražota “Audi” markas automašīna.

Kopumā deklarēti aptuveni 40 500 latu uzkrājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gada vasarā VID iesniegto deklarāciju, nedaudz pieauguši. Deklarēts uzkrājums  AS “Citadele” banka – 418 lati un 7061 eiro (4962 lati), “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiālē – 50 000 eiro (35 140 latu).

Kā parādsaistības deklarēti 50 000 eiro (35 140 latu) un 3200 eiro (2248 lati).

Stājoties amatā iesniegtajā deklarācijā amatpersonām nav jānorāda ienākumi, ko tās guvušas laikā, kamēr viņas nav bijušas amatpersonas statusā, līdz ar to par Ēlertes mantisko stāvokli un tā izmaiņām pēdējos gados iespējams gūt vien aptuvenu priekšstatu.

Deklarācijā, kas iesniegta 2012.gada pavasarī, beidzot pildīt amata pienākumus, norādītais īpašumu un vērtspapīru stāvoklis bijis tāds pats kā šā gada sākumā norādīts VID iesniegtajā deklarācijā. Kā uzkrājumi deklarēti  aptuveni 39 879 lati, no tiem “Citadele bankā” – 1535 lati un 1356 eiro (953 lati), “Nordea Bank Plc.” Latvijas filiālē – 1031 lats un 50 000 eiro, kā arī  1736 eiro (1220 latu) uzkrājums.

Kā ienākumi par laiku no 2012.gada 1.janvāra līdz 14.maijam deklarēta Kultūras ministrijas maksātā alga – 4249 lati, kā arī Jāņa Erba samaksātie 820 lati. Kā parādsaistības deklarēti 50 000 eiro un 3200 eiro.

2011.gada deklarācijas dati liecina, ka Ēlerte bijusi ne tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes locekle un kultūras ministre, kā arī Ministru prezidenta ārštata padomniece, bet arī UNESCO Latvijas nacionālās komisijas prezidente, “Sabiedrības integrācijas fonda” padomes locekle, kā arī “Valsts kultūrkapitāla fonda” padomes priekšsēdētāja, kā arī biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” valdes locekle.

Deklarācijā norādīti iepriekšminētie īpašumi un vērtspapīri. Savukārt kā uzkrājumi 2011.gadā deklarēti 49 901 eiro (35 070 lati).

Togad Ēlertes ienākumi bijuši ap 23 020 latiem. Tos veidojusi KM maksātā alga – 1709 lati, Kultūrkapitāla fonda maksātā 250 latu alga, Valsts kancelejas maksātā alga – 18747 lati, kā arī Jāņa Erba un Kārļa Balcera maksātie ienākumi attiecīgi 824 lati un 1488 lati.

Deklarētas arī 50 000 eiro parādsaistības. Deklarācijas dati atklāj, ka Ēlerte 2011.gadā bija veikusi maksājumus, kas pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, par dēla izglītību Lielbritānijā kopā samaksājot 15 744 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

2010. gada deklarācija liecina, ka togad Ēlertes ienākumi bijuši aptuveni 32 414 lati. Tos veidojuši Kārļa Balcera maksātie ienākumi 3440 latu apjomā, “Baltijas – Melnās jūras alianses” maksātais 335 latu honorārs, Saeimas maksātā alga – 93 lati, kā arī Valsts kancelejas maksātā alga – 3190 lati. “Nordea Bank Finland plc” Latvijas filiāle Ēlertei samaksājusi 723 latu procentu maksājumus, Valsts kultūrkapitāla fonda maksātais honorārs bijis 100 latu, AS “If P & C Insurance” Latvijas filiāles izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība bijusi 31 500 eiro (22 138 lati).  “Citadele banka” maksātie procenti bijuši 2315 lati, bet Mākslas arsenāla pētījumu fonda maksātais honorārs bijis 80 latu.

Deklarācijā norādīts, ka togad viņas īpašumā bijušas “Nordea Bank Finland plc” ieguldījumu fondu daļas, kā arī “Citadele Asset Management” trasta portfelis 590 303 latu vērtībā.

Kā uzkrājumi togad deklarēti ap 40 752 latiem. “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiālē uzkrāti 1022 lati, 50 453 eiro (35 458 lati) un nedaudz vairāk nekā trīs ASV dolāri, AS “Citadele banka” uzkrājums bijis 2811 lati, 385 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (308 lati) un 718 eiro (504 lati), savukārt AS “Swedbank” uzkrāti 1211 Šveices franki (649 lati) un trīs lati.

Kā darījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, deklarēti divi ziedojumi – 4000 latu un 4059 latu apmērā, kā arī 2010.gadā ražotas automašīnas “Audi A4″ pirkums par 23 385 latiem.

Ēlerte atzīmējusi, ka 2010.gadā ir veikusi maksājumus, kas pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas 6600 britu sterliņu mārciņu (5280 latu) un 10 183 eiro (7156 latu) apmērā, kas maksāti par dēla Kriša Ēlerta izglītību Lielbritānijā.

Deklarētas arī 50 000 eiro parādsaistības.

Armands Krauze. Valsts galvenais biškopis ar četrām automašīnām

Zemnieku Savienības Rīgas mēra amatam virzītais aktīvais biškopis un Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze VID par savu rocību sācis atskaitīties no 2000.gada, kad iesniedzis deklarāciju kā Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas inspektors.

Papildus tam viņš konsultējis arī Kuldīgas novada domi un bijis asistents Latvijas Lauksaimniecības Universitātē. Viņam piederējis dzīvoklis Rīgā, kā arī divas automašīnas. Vēlāk Krauze gan amatu PVD atstājis un 2006.gadā stājies amatā Finanšu ministrijas Eiropas Savienības Struktūrfondu uzraudzības komitejā. Šos pienākumus gan viņš pildījis vien dažus mēnešus, jo tā paša gada maijā iesniedzis deklarāciju, beidzot pildīt valsts amatpersonas pienākumus.

Atkal regulārāk deklarācijas par mantisko stāvokli viņš sācis iesniegt no 2010.gada, kad ticis ievēlēts Saeimā. 2011.gada rudenī viņš izlēmis strādāt Eiropas Parlamenta Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un ieņemt Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra amatu.

Deklarācijas par 2010.gadu liecina, ka viņš bijis gan biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, gan darbojies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs. Deklarēts dzīvoklis Rīgā, kā arī lauksaimniecības zeme un mežs Krimuldas novadā, 15 AS “Rīgas kuģu būvētavas” akcijas un 13 AS “Latvijas tilti” akcijas attiecīgi 4 latu un 291 lata vērtībā.

Tāpat Krauzes īpašumā bijušas 1996.gadā ražota vieglā automašīna “Taurus”, 1978.gadā ražota “Ford Capri” markas automašīna, 1987.gadā ražots “Volkswagen Golf” un 1979.gadā ražots “Ford Capri”.

AS “Swedbank” uzkrāti 680 lati, bet Beļģijas “ING bank” – 1397 eiro. 2010.gadā deklarēta Saeimas maksātā alga – 93 lati, Zemkopības ministrijas, kurā viņš bijis parlamentārais sekretārs, maksātā alga – 1003 latu, Latvijas Biškopības biedrības maksātā alga – 864 lati, kā arī LOSP maksātā alga – 2158 lati.

2010.gada deklarācijā kā parādsaistības norādīti 28 799 lati, beidzot pildīt amata pienākumus 2011.gada oktobrī iesniegtajā deklarācijā norādīti jau aptuveni 24 000 latu parādi, bet deklarācijā par pirmo gadu pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas deklarēts jau vairs 22 002 latu parāds.

Beidzot pildīt pienākumus, iesniegtajā deklarācijā norādīti valdes priekšsēdētaja amats Latvijas Biškopības biedrībā un amats LOSP valdē. Nekustamo īpašumu un autoparka, kā arī vērtspapīru sastāvs nav mainījies. Deklarēta arī Zemkopības ministrijas maksātā 12 706 latu alga un biškopības biedrības maksātā 684 latu alga.

Savukārt deklarācija, ko iesniedz gadu pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas un kurā atspoguļots laiks no 2011. gada 26. oktobra līdz 2012. gada 25. oktobrim, liecina, ka papildus biškopības biedrībai un LOSP Krauze sācis darboties arī SIA “BB Salutons” valdē. “Lursoft” dati liecina, ka viņš šo konsultāciju un vadzinību  uzņēmumu reģistrējis 2012.gada februārī.

Deklarētas arī iepriekšminētās “Rīgas kuģu būvētavas” un “Latvijas tilti” akcijas, kā arī jau minētais uzņēmums “BB Solutions” un visas četras automašīnas. Deklarēta Saeimas maksātā 2811 latu alga, ZM maksātā 1019 latu alga un “BB Solutions” maksātā 3480 latu alga.

Krauze nav deklarējis ne uzkrājumus ne darījumus, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.

Nils Ušakovs. Mazāki ienākumi un sarukuši parādi

Tagadējā Rīgas mēra Nila Ušakova mantiskais stāvoklis pēdējos gados, strādājot domē un Rīgas Brīvostas pārvaldē (RBP), ir gana pārskatāms.

VID datu bāzē pieejamie dati ļauj spriest par viņa ienākumu pieaugumu, gan arī automašīnas maiņu un dalību sabiedriskajās organizācijās. Tā, salīdzinot ar 2011.gadu, līdz 54 320 latiem sarukuši Ušakova ienākumi. 2011.gadā tie bijuši 91 035 lati, taču lielāko daļu aizpērnā gada ienākumu gan veidoja mātes Ludmilas Ušakovas 43 760 latu dāvinājums.

Kā liecina 2012.gada deklarācijas dati, Ušakova parādsaistības 2012.gadā bijušas 47 637 lati, no kurām lielākais parāds bijis 26 865 lati. Personas, kam deklarācijas iesniedzējs ir parādā, valsts amatpersonas deklarācijas publiskajā daļā nav jānorāda.

Par darbu Rīgas domē un Rīgas brīvostas pārvaldē kopumā saņemti 54 320 lati. Rīgas domes maksātais atalgojums bijis 19 299 lati, bet brīvostas pārvalde algā samaksājusi 35 021 latu.

Ušakovs deklarējis valdes locekļa amatus “Saskaņas centrā” un “Jaunatne par saskaņu”, kā arī norādījis, ka bijis dibinātājs organizācijām “Tava Rīga” un “Latvija – mana Dzimtene”

Deklarācija liecina, ka Ušakova lietošanā bijis SIA “Lance” dzīvoklis Rīgā un 2010.gadā ražota automašīna “Toyota Land Cruiser”.

2011.gadā ienākumi bijuši 91 035 lati. No tiem lielākā daļa bijis mātes Ludmilas Ušakovas dāvinājums – 43 760 lati. Rīgas domes maksātā alga bijusi 17 204 lati, brīvostas pārvaldes maksātā alga – 28 539 lati, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais pabalsts – 1532 lati.

Parādi togad bijuši ap 36 893 latiem.  Deklarēti arī vairāki darījumi  -  pacienta medicīniskā evakuācija – 9763 lati, darījums ar kustamo mantu – 4490 lati, kā arī šāda apmēra aizdevuma atmaksāšana. Tāpat deklarēts 9000 latu kredītkartes līnijas līgums un 48 373 eiro (33 996 latu) ārstēšanas izdevumi.

Lietošanā bijis dzīvoklis Rīgā, kā arī divas vieglās automašīnas – 2008.gadā ražota “Nissan” markas automašīna un 2010.gadā ražota automašīna “Toyota”.

Deklarācijā Ušakovs norādījis, ka Rīgas domes priekšsēdētājs ir kapitālu daļu turētājs 25 Rīgas pašvaldības sabiedrībās ar 100% kapitālu daļām un sešās  Rīgas pašvaldības sabiedrībās līdz 100% kapitālu daļām. Tāpat norādīts, ka 2011.gadā 27.maijā uz viņa mātes Ludmilas Ušakovas vārda tika atvērts ziedojumu konts AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Lattelecom” ziedojumu tālrunis. Tieši aizpērn Ušakovs nopietni cieta “Nordea” Rīgas maratonā un viņam bija nepieciešama ārstēšana.

Kā deklarācijā norādījis Ušakovs, pateicoties vairāku desmitu tūkstošu cilvēku atsaucīgai rīcībai ziedojumu kontā tika saziedoti 148 366 lati,  7 780 ASV dolāri, 30 293 eiro, 300 Krievijas rubļu, un 50 Lielbritānijas sterliņu mārciņas. Savukārt uz maksas tālruni saziedoti  22 743 lati. Norādīts, ka Ušakova ārstēšanās izdevumu segšanai tika izlietoti 48 373 eiro un 9 763 lati, turklāt šie darījumi ir atspoguļoti deklarācijā, bet atlikušie naudas līdzekļi tika izlietoti labdarībai – konkrētu personu ārstēšanas izdevumu segšanai, ka arī pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksai.

2011.gadā Ušakovs bija norādījis gan amatus SC un “Jaunatne par saskaņu” valdēs, gan valdes locekļa amatus “9maijs.lv” un “Mums pa ceļam”.

Savukārt 2010. gadā Ušakovam bijuši 36 000 latu parādi, bet ienākumi par darbu Rīgas domē un RBP -  kopumā 24 252 lati.

Viņš bijis valdes loceklis “Jaunatne par saskaņu”, “Mums pa ceļam”, SC, “9maijs.lv” un darbojies, kā arī vadījis vairākas Rīgas domes komitejas. Rīgas mēra lietošanā bijis dzīvoklis Rīgā, kā arī divas vieglās automašīnas – 2008.gadā ražota “Nissan” markas automašīna un 2010.gadā ražota automašīna “Toyota”

Kā darījumi, kas pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas deklarēta aizdevuma atmaksa – 4763 lati un 15 001 eiro avansa maksājums par automašīnu.

2009.gada deklarācijas dati liecina, ka Ušakova ienākumi bijuši 25 578 lati, no tiem Saeimas maksātā alga – 7172 lati, kompensācijas – 3631 lats, bet Rīgas domes maksātā alga – 14 775 lati.

Togad deklarēti aptuveni 37 542 latu parādi.

Tāpat deklarēti valdes locekļa amati “Jaunatne par saskaņu”, “Mums pa ceļam”, Tautas Saskaņas partijā, “9.maijs.lv”, kā arī SC valdes priekšsēdētāja amats un vairāku Rīgas domes komiteju priekšsēdētājs.

Avots: delfi.lv, 14.05.2013