Līdzšinējam partiju izvirzīto Rīgas mēra kandidātu sarakstam kā pēdējais pievienojies Zaļās partijas izvirzītais bioloģijas doktors Guntis Belēvičs. Lielā konkurence nebūt nemazina pašpārliecinātību, ka tieši viņš būs tas, kas turpmāk vadīs galvaspilsētu. Ar uzņēmēju sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

– Mēs zinām, ka politiskajā terminoloģijā ir liberāļi, sociāldemokrāti, konservatīvie un citi. Pie kuriem piederat jūs?

– Es uzskatu, ka tas ir aizpagājušā gadsimta iedalījums. Es tādās kategorijās nedomāju. Manuprāt, ir iespējams zaļais ceļš vai arī nekāds. Kā biologs zinu, ka ir dažādi augu un kukaiņu noteicēji. Lūdzu, lai lasītājs izlasa manas atbildes un iedala mani tajā grupā, kur viņam pašam labpatīk.

– Tātad jūs esat zaļš, nevis sarkanbaltsarkans…

– Esmu gan zaļš, gan sarkanbaltsarkans un ļoti patriotiski noskaņots. Man ir pilnīgi skaidra vīzija, kādu es redzu Latviju pēc simt gadiem – kā nacionālu, neatkarīgu valsti attīstītā Eiropā ar vismaz astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Visi “apaļači” un tiešie mūsdienu Latvijas iedzīvotāju pēcteči.

– Apaļači? Interesants apzīmējums…

– Es paskaidrošu. Mana meita ir arhitekte, viņa ar ģimeni šobrīd dzīvo un strādā Ķīnā, un es zinu, ka ķīnieši mūs sauc par apaļačiem. Tāpēc es lietoju šo terminu. Japāņi mūs sauc par lieldeguņiem…

– Jūs runājat par vīziju pēc simt gadiem, taču vēlēšanas ir jau pēc pāris mēnešiem.

– Balstoties uz manu vīziju par Latviju pēc simt gadiem, ir ļoti viegli nomērīt soļus, kas veicami pēc 50, 20, 10 gadiem un jau rītdien.

– Gan “Vienotība”, gan Nacionālā apvienība, kas savas kandidātes nosauca pirms Zaļās partijas, paziņojušas, ka ar pašreizējo Rīgas domes vadītāju Nilu Ušakovu nekādu sadarbību nesaskata. Vai arī jūs esat tikpat stingri noskaņots?

– Es piedalos vēlēšanu cīņā, lai kļūtu par Rīgas mēru, un man ir absolūta pārliecība, ka man tas izdosies. Es neticu, ka Ušakovs un Ameriks dabūs vairāk par 50 procentiem balsu. Un es nepieļauju iespēju strādāt koalīcijā ar Ušakovu, ja viņš paliek mēra amatā. Šis nav tas gadījums, kad Zaļā partija ar savām balsīm tirgosies.

Vai latviskās partijas izveidos koalīciju Rīgā? Faktiski tas būtu jāprasa Sarmītei Ēlertei un Baibai Brokai – vai viņas būtu gatavas strādāt manā gudrā vadībā?

– Un kas notiks, ja jūsu plāni kļūt par mēru nepiepildīsies? Apvainosieties un iesiet prom?

– Es esmu pārliecināts, ka iekļūšu domē un Zaļās partijas rezultāts būs labs, bez mūsu balsīm valdību Rīgā nevarēs izveidot. Es būšu tas, kas to veidos. Ja es savā dzīvē būtu šaubījies un domājis alternatīvos variantus, nekad nebūtu izdarījis to, ko līdz šim esmu izdarījis. Protams, var izveidoties apstākļi, kuros man ir jāstrādā opozīcijā, un tad es to godprātīgi darīšu.

– Bet vai nebūtu pienācis laiks skaidri nosaukt iemeslus, kāpēc Ušakovs neder par Rīgas mēru? Nevis vienkārši teikt, ka viņš ir nesaimniecisks, negodīgs vai kāds vēl, bet celt galdā pierādījumus!

– Tūlīt tos pateikšu. Neesmu KNAB darbinieks vai prokurors, lai runātu par negodīgumu, bet nesaimnieciskuma piemēru ir ļoti daudz.

Pirmais. Būvēt sociālās mājas pēc individuāliem projektiem par 1000 latiem kvadrātmetrā – tā ir izšķērdība. Es to pašu izdarīšu divreiz lētāk: vai nu uzbūvēšu divreiz vairāk šo māju, vai arī ietaupīšu pusi naudas.

Otrais. Kā var gadīties, ka izsludina konkursu Nacionālā mākslas muzeja piebūves izveidei par 12 miljoniem latu, bet vēlāk šī summa izaug līdz 23 miljoniem latu? Es to nesaprotu un šādu pieeju netaisos atbalstīt.

Trešais. “Rīgas siltuma” siltumcentrāle “Imanta”, kas koģenerācijā ražo siltumu un elektrību. Sadedzinot gāzi, tiek griezta “Rolls Royce” ražotā lidmašīnas “Boeing” turbīna. Tā vietā, lai nopirktu jaunu turbīnu par pieciem miljoniem eiro ar garantiju, tiek nopirkta lietota par četriem miljoniem bez garantijas, un tagad tā ir salūzusi. Manuprāt, ļoti skandalozs fakts.

Ceturtais. Māju siltināšanai Eiropas līdzfinansējums līdz šim bija 50 procenti, bet tā būs vēl tikai divus gadus, pēc tam vairs tikai 20 procenti un vēlāk, visticamāk, nulle procentu. Taču Rīgas dome šo laiku mierīgi palaiž garām. Ušakovs mierīgā garā stāsta, ka siltināšana aizņemšot 15 gadus, tātad skaidrs, ka par to nāksies krietni pārmaksāt. Labs saimnieks tā nedara!

Piektais. “Rīgas satiksmei”, kas tiek dotēta no rīdzinieku naudas, ir meitasuzņēmums “Rīgas karte”. Divu gadu laikā (no 2009. līdz 2011. g.) šā uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 40,5 procentiem, bet peļņa kritusies četras reizes. Darbinieku skaits šajā laikā palielinājies tikai par vienu – no astoņiem līdz deviņiem. Tas ir informāciju tehnoloģijas uzņēmums. Kādi šajā jomā var būt tik lieli izdevumi, ka ar kāpjošu apgrozījumu tik strauji samazinās peļņa? Nekādas loģikas!

Kur tikai paskaties, var ieraudzīt šādus piemērus. Mēs atradīsim ļoti daudz līdzekļu rezervju, tikai jāpaskatās ar saimnieka aci.

– Vēlētāji jau bieži nevērtē tādās saimnieciskās kategorijās, bet skatās, kāds personisks labums viņiem ticis no Rīgas domes. Kādam brīvbiļete transportā, kādam pabalsts…

– Es pieņemu, ka ir daļa rīdzinieku, kuriem ir patīkami saņemt Rīgas domes pabalstu komunālo pakalpojumu nomaksāšanai. Taču varbūt tomēr vajadzētu paskatīties plašāk, lai saprastu, kur šis maksājums aiziet. Pirms pāris gadiem es vēlējos savai mājai Pārdaugavā pārveidot akmeņogļu apkuri pret gāzes apkuri, bet, lai to izdarītu, vajadzēja dabūt saskaņojumu no “Rīgas siltuma”, kura klients es nekad neesmu bijis. Man atbildēja, ka tāda ir kārtība un to nosaka Enerģētikas likuma 52. pants: “Ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.”

Realitātē tās mājas, kas atslēdzas no “Rīgas siltuma”, pasliktina stāvokli pārējiem šā uzņēmuma klientiem, jo enerģijas zudumi trasēs tiks sadalīti pārējiem maksātājiem. Un tā ir atbilde, kāpēc Ušakovs nav siltinājis mājas. Vienkārši tad tiem, kuriem māja nebūs nosiltināta, rēķini pieaugs vēl dramatiskāk, jo “Rīgas siltums” taču nevarēs palikt bez ienākumiem.

“Rīgas siltumam” ir pilnīgi pretējas intereses nekā rīdziniekiem. Protams, siltināšanai ir vajadzīgs laiks, taču te ir viens labs risinājums, ko varētu darīt nekavējoties. Ap 30 procentu siltuma zudumu ir caur nekvalitatīviem logiem. Ušakovs kādā intervijā norādīja, ka daudzas Rīgas mājas nav siltinātas, jo tās ir privatizētas, taču tūlīt pat piebilda, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu joprojām pieder Rīgas pašvaldībai. Es uzskatu, ka Rīgas dome labāk varētu parūpēties par logu nomaiņu, jo tie ir ēkas neatņemama sastāvdaļa, nevis nemitīgi dot pabalstu, lai kompensētu siltuma rēķina pieaugumu. Svarīgi, lai šie logi netiktu pasūtīti kaut kur ārzemēs, bet ražoti tepat Rīgā.

– Jūsu konkurente Ēlertes kundze ir teikušas, ka “atdos Rīgu Latvijai”. Ko jūs par to sakāt, vai piekrītat?

– Es vēlēšanās nebalsošu ne par Ēlertes kundzi, ne par Brokas kundzi, bet par Zaļo sarakstu, un zaļā ideja ir tāda, kas vieno visus rīdziniekus. Visiem – latviešiem, krieviem, ebrejiem un citiem – ir vienādi mīļi viņu bērni, un viņiem rūp bērnu nākotne.

Mēs visi elpojam vienādi slikto Rīgas gaisu, mūsu bērni bērnudārzos un skolās saņem vienādi sliktu pārtiku, kas bojā viņu veselību, izmaina emocionālo uzvedību. Rīgas dome pirmkārt ir saimnieciska struktūra, un šī nebūtu īstā vieta, kur vilkt robežu starp latviešiem un krieviem.

– Jūs taču tagad runājat tieši tāpat kā Ušakovs. Iznāk, ka politiski jūs esat domubiedri.

– Es jau teicu, ka ar Ušakovu nevaru sadarboties viņa nesaimnieciskās darbības dēļ!

– Varbūt viņš labosies, bet tad ar latviskumu Rīgā, jūsuprāt, viss ir kārtībā?

– Prasiet tām partijām, kas to ir ierakstījušas savā programmā. Es gribu, lai Rīga ir zaļāka. Mums vēl ir tūkstošiem zemnieku, kas spējīgi ražot ekoloģisku pārtiku, bet traģēdija ir tajā, ka mums nav mehānisma, kā šo pārtiku aizvest uz skolām un bērnudārziem. Mūsu bērni ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā ēd industriāli ražotus “mēslus”. Te vairs nav kā padomju laiku lozungā “Labāko bērniem!”, mēs šobrīd uzskatām par normu – “Lētāko bērniem!” Es to gribu mainīt! Man stāsta, ka tas jau tiek darīts, esot programma “Skolas auglis”. Bet tas ir tikai ķeksīša dēļ.

Mana paziņa stāsta, ka viņas meita katru dienu no skolas nes mājās burkānus. Bet tas vēl ir labi, jo viņas draudzenes meita, kura iet citā skolā, katru dienu mājās nes kāļus. Vēl viena mana paziņa, to dzirdot, nosaka: “Viņām abām ir paveicies, jo mani divi mazie bērni katru dienu nes mājās pārtikas plēvē ietītu kāpostlapu.”

Tas ir programmas “Skolas auglis” reālais izpildījums… Bet, ja mēs ieviesīsim patiesi ekoloģisku ēdināšanu skolās, tas radīs ekonomisku augšupeju visā Latvijā, palīdzēs noturēt lauku iedzīvotājus. Savus defektus – sagrauto rūpniecību un neattīstīto intensīvo lauksaimniecību – varam pārvērst efektā – ražot kvalitatīvu pārtiku un dot to bērniem. Un nav nekādas nozīmes, kāda tautība ir šim bērnam.

Tāpat manā vadībā Rīgas dome atmaksās līdzmaksājumu kompensējamajiem medikamentiem visiem pacientiem neatkarīgi no viņu tautības. Valsts mērogā tie ir tikai 12 miljoni latu, bet Rīgā no tiem – apmēram seši miljoni latu. Šobrīd diemžēl notiek tā, ka cilvēks aiziet uz aptieku un naudas trūkuma dēļ nopērk tikai daļu no izrakstītajām zālēm, bet no akūta slimnieka kļūst par hronisku slimnieku.

Mums ir tikai divas iespējas. Viena – piemēroties globālajām tendencēm, lai mēs varam dzīvot indīgas vides apstākļos un ēst mūsu sugai nepiemērotu pārtiku.

Un ir otra iespēja – es gādāšu, lai Rīgas dome dod brīvpusdienas visiem skolēniem no pirmās līdz pēdējai klasei. Un nevis to par velti, kas šobrīd par naudu tiek pasniegts pusdienās, bet patiešām veselīgu pārtiku, kas šobrīd līdz skolai diemžēl nenonāk. Tur visur priekšā ir konkursi, kuros ir viens kritērijs – nopirkt lētāko draņķi.

Valsts mēroga uzdevums būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, kā arī aplikt cukuru un kaitīgās vielas ar PSN (“pievienotā s… nodokli”).

– Ar tādu programmu jums jāceļ augšā Kārļa Ulmaņa pīšļi, jo ar liberālām metodēm diez vai izdosies panākt. Prasās rīcība.

– Es panākšu to pašu, man ir sava metode. Kad es būšu Rīgas mērs, es tūlīt visiem atbildīgajiem darbiniekiem likšu parakstīties zem trim teikumiem: 1) nepērc svešu; 2) ja pirki svešu, nepārmaksā; 3) ja pārmaksāji, tad nebrīnies. Un iestāsies kārtība! Gudrs protekcionisms un ekonomiskais patriotisms būs manas programmas pamatā.