Sirsnīgs paldies manai sāncensei Ēlertes kundzei par uzdoto jautājumu, kas gan mani tā satraucis Vienotības aicinājumā pilsoņiem deklarēties Rīgā. Paskaidrošu. Mana satraukuma iemesls nav tuvāko pašvaldības vēlēšanu rezultāts. Rīga ir Rīga jau 800 gadus un būs Rīga mūžu mūžos neatkarīgi no tā, vai nākamos četrus gadus Rīgā valdīs Ušakovs vai viņu nomainīs Belēvičs. Mani satrauc kas cits. Tas, ka Vienotība ir gatava apcirst mūsu tautas nacionalās saknes. Ēlertes aicinājums deklarēties Rīgā līdz 1.martam un nesenie Viņķeles „bezdarbnieka pārcelšanās uz Rīgu pabalsti” ir vienas un tās pašas ķēdes posmi. Jo mūsu tautas nacionālās saknes ir laukos. Cilvēki, kas Rīgā dzīvo, bet Rīgā nav deklarējušies, apzināti vēlas novirzīt savu ienākumu nodokļus savai dzimtajai pusei. Aiz lokālpatriotisma. Tādēļ, ka tā tiek atbalstīti vecāki, kas tur vēl dzīvo. Aiz pateicības savai skolai. Bez tam šie cilvēki arī godīgi pilda savu pilsoņa pienākumu un brauc balsot uz savu dzimto pusi.

Bet tagad par liekulību. Jūs Ēlertes kundze, Jūs pati dzīvojat Jūrmalā, bet nulle kā esat deklarējusies Rīgā. Vai Jūsu aicinājums deklarēties savā patiesajā dzīvesvietā nav pretrunā ar Jūsu deklarēšanos pilsētā, kurā Jūs patiesībā nedzīvojat.

Bet atgriezīsimies pie nodokļiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā Jūs varbūt jau būsiet noskaidrojusi, ir pašvaldības budžeta ieņēmumu daļas galvenais nodokis. Lūdzu izpaudiet man un visiem rīdziniekiem, cik liels ir Jūsu pienesums Rīgai tieši pašo līniju?

Nobeigumā par „..aiziešanu pa sarkano taku uz nekurieni”. Teikšu īsi: „Paldies, Ēlertes kundze, par to, ka Jūs esat!”