Belēvičs: Ušakovu nepārvēlēs, bet nākamais galvaspilsētas vadītājs var mantot tukšu kasi

Lai arī pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) bauda augstu popularitāti rīdzinieku vidū, galvaspilsēta būtu pelnījusi labāku pilsētas vadītāju, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda viens no Latvijas Zaļās partijas (LZP) Rīgas mēra amata kandidātiem Guntis Belēvičs. Topošais politiķis ir pārliecināts, ka Ušakovam pēc vēlēšanām Rīgas mēra amatu saglabāt tomēr neizdosies, bet nākamais pilsētas saimnieks varētu mantot tukšu galvaspilsētas kasi, jo Ušakovs esot vienas dienas saimnieks. Pati LZP vēlēšanās balsotājiem solīs bezmaksas pusdienas skolās, tīrāku gaisu, plašāku sporta nodarbību pieejamību un sāls kaisīšanas uz ielām aizliegšanu.

Ar ko jūs patlaban nodarbojaties?

Es šobrīd kopā ar LZP biedriem strādāju pie priekšvēlēšanu programmas Rīgas domes vēlēšanām un pie komandas izveides. Esmu viens no LZP Rīgas mēra amata kandidātiem, galīgo lēmumu LZP plāno pieņemt 1.februārī. No savām biznesa aktivitātēm esmu lielā mērā atbrīvojies. Man ir zemnieku saimniecība “Zemitāni”, kurā ir darbinieki, kas veic savus ikdienas pienākumus. Ja Rīgas domes vēlēšanās ies labi un notiks tā, kā mēs esam iecerējuši, iespējams, man “Zemitāniem” būs jāalgo pārvaldnieks.

Jums bija rūgta pieredze ar apvienību “Par labu Latviju” (PLL), kuras dibinātājs un vadītājs kādu laiku bijāt.

Gribu kliedēt maldus. Es 22 dienas biju uzņēmēju kustības PLL priekšsēdētājs. Pēc tam šo amatu no manis pārņēma “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” toreizējais šefs Andrejs Ēķis. Pēc pompozās politiskās apvienības PLL dibināšanas Ķīpsalā tās vadību uzņēmās eksprezidents Guntis Ulmanis, kura vadībā tā arī kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās. Runājot par savu pieredzi PLL, es negribētu lietot epitetu “rūgta”, bet pieredze tā man, protams, ir. Manuprāt, viena no lielākajām mūsu valsts problēmām ir, ka ierēdņiem ir negatīva attieksme pret uzņēmējiem, nav izpratnes par to, ka tieši uzņēmēji rada darba vietas un nodokļus. Domāju – to, ka uzņēmējiem politikā var būt liela loma, mēs redzēsim jau nākamajās Saeimas vēlēšanās, jo kas neizdevās Aināram Šleseram, izdosies kādam citam. Gan jau atradīsies kāda partija, kas veiksmīgi rekrutēs uzņēmējus politikā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēks, kam ir uzņēmējdarbības pieredze, ir sagatavots darbam valsts labā, ja vien viņš ir gatavs atstāt malā visas savas uzņēmējdarbības lietas un strādāt tikai valsts labā.

Kad un kāpēc iestājāties LZP?

LZP es iestājos gandrīz pirms 12 gadiem. Arī tajā laikā, kad es biju uzņēmēju kustības PLL vadītājs, es katrā savā intervijā latviešu vai krievu medijiem vienmēr uzsvēru, ka esmu LZP biedrs.

Kāpēc LZP nolēma Rīgas domes vēlēšanās startēt ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu?

Es uzskatu, ka šis LZP lēmums ir pareizs. Partija jau tāpēc tiek dibināta, lai piedalītos vēlēšanās. Manuprāt, katrai partijai vēlēšanās ir jāstartē ar savu programmu, ar savu ideoloģiju. Partiju apvienības tiek veidotas tikai tāpēc, ka pie mums tiek dibinātas mazas partijas. Lai vēlēšanās pārvarētu 5% barjeru, mazajām partijām nākas veidot priekšvēlēšanu apvienības. LZP nav maza partija, šobrīd tās rindās ir 600 biedru, un to skaits aug.. Es domāju, ka biedru skaits ir pietiekams, lai atsevišķās pilsētās un novados, kur LZP ir aktīva, mēs varētu startēt pašvaldību vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu. Tas ļaus “zaļajiem” arī skaidri noformulēt savu programmu.

Bet ir taču triju Saeimas sasaukumu pieredze, kurās LZP sadarbojas ar vairākām citām partijām Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā.

ZZS sadarbības pieredze parlamentā ir bijusi veiksmīga, bet divi pēdējie mēģinājumi startēt vienā sarakstā Rīgas domes vēlēšanās bija neveiksmīgi. Es domāju, ka „zaļajiem” ir pienācis laiks pašvaldību vēlēšanās izmēģināt savus spēkus atsevišķi. Manuprāt, tāds starts ar skaidru programmu un ar atsevišķu sarakstu ir nobriedis ne tikai mūsu partijas biedru galvās, bet to gaida arī vēlētāji.

Ko “zaļie” vēlēšanās piedāvās rīdziniekiem?

Jau pašā sākumā gribu pateikt, ka “zaļie”, protams, saglabās bezmaksas braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā, ko pašreizējā Rīgas dome ir piešķīrusi pensionāriem un skolēniem. Bet mūsu galvenās rūpes būs par mūsu nākotni – bērniem. Mēs dzīvojam sagandētā vidē, ēdam ar ķīmiju bagātinātu pārtiku. Viens no LZP deputātu galvenajiem uzdevumiem būs panākt, lai vismaz vienreiz dienā visi bērni Rīgā bez maksas saņemtu svaigi pagatavotas, siltas, uztura vērtības ziņā sabalansētas pusdienas, kas ir piemērotas katrai bērna vecuma grupai. Mēs šo piemēru esam smēlušies no Somijas, kuras izglītības sistēma pēc bērnu sekmēm un zināšanām tiek atzīta par vislabāko pasaulē. Tā balstās uz 1948.gadā pieņemto likumu, kas nosaka, ka katrs somu bērns saņem skolā valsts apmaksātas kvalitatīvas, bērna vecuma grupai piemērotas pusdienas. Tā ir LZP priekšvēlēšanu programmas pati svarīgākā lieta. LZP sola izveidot skolas ārsta institūtu, kas tiks metodiski vadīts no viena centra, lai ar ārsta, skolotāja un bērnu palīdzību mēs aiznestu priekšstatus par to, kas ir veselīgi, līdz katra rīdzinieka mājai. Mēs gādāsim par to, lai fizkultūra skolā vairs nebūtu pabērna lomā un lai Rīgā bērniem būtu iespējas nodarboties ar sportu arī kā brīvā laika pavadīšanas veidu. Rīgā ir ārkārtīgi maz iespēju ziemā slidot un slēpot. Tādām iespējām ir jābūt katrā Rīgas mikrorajonā. Jāturpina būvēt velosipēdu celiņi. Šīs lietas vienmēr ir bijušas “zaļo” programmā. Mēs gādāsim par to, lai Rīgā uzlabotos gaisa kvalitāte, kura ir ļoti slikta. Iespējams, Latvijas valstij būs jāmaksā soda naudas, ja tuvāko divu gadu laikā netiks veikti pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai. Eiropas Komisija (EK) ir vērsusies pret 17 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latviju, lūdzot uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā, kur ilgstoši ir bijuši slikti gaisa kvalitātes rādītāji. Rīgā ar “zaļo” mēru sāls uz ielām kaisīts netiks! Sāls ir ne tikai cilvēku veselībai kaitīga lieta, sāls nogalina kokus, kaitē suņu ķepām, sabojā pilsētniekiem apavus, grauj pilsētas infrastruktūru, bojā dzelzsbetona konstrukcijas, kanalizācijas sistēmas, automašīnu riepas. Apgalvojumi, ka sāli kaisīt ir lētāk – tie ir vienas dienas saimnieka apgalvojumi, nerēķinot visu kopā un nedomājot par rīdzinieku un pilsētas nākotni, nedomājot ilgtspējīgi. LZP gādās, lai mainās attieksme pret mūsu mazajiem draugiem – mājdzīvniekiem. Cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem par dzīvnieciņiem, kurus viņi pieradina. Nedrīkst būt situācija, ka uzdāvina bērnam kucēnu tāpēc, ka viņš solīja par to rūpēties, bet to nedara. Rezultātā suns tiek aizvests uz parku vai mežu, piesiets un atstāts likteņa varā. Ir jāveic mājdzīvnieku “tautas skaitīšana” – čipošana. Un tas jādara nevis tā, kā valdība iecerējusi, – par iedzīvotāju līdzekļiem, bet gan par valsts naudu. Tās nav lielas summas, bet čipošana ir ļoti nozīmīgs pasākums. Iedomājieties, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji būtu tikuši saskaitīti, ja katram paprasītu par reģistrēšanu piecus latus. Daudzi nemaz nesaskaitītos. Tāpat ir ar dzīvniekiem. Mēs nevaram prasīt atbildību no saimnieka, ja nevaram identificēt, kam šis dzīvnieks pieder. Vainīgi ir nevis mājdzīvnieki, kas klīst apkārt, vainīgi ir cilvēki, kas nav par viņiem parūpējušies.

Kas kandidēs LZS sarakstā nākamajās Rīgas domes vēlēšanās?

Mēs šobrīd ļoti intensīvi strādājam pie komandas veidošanas. LZP Rīgas domes vēlēšanās startēs ar pilnu deputātu kandidātu sarakstu. Es varu šobrīd nosaukt virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas jau ir piekrituši kandidēt “zaļo” sarakstā, ar vēl lielāku skaitu iespējamo kandidātu šobrīd tiek runāts. LZP sarakstā Rīgas domes vēlēšanās piekritis kandidēt kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume, kurš mūsu komandā atbildēs par drošības jautājumiem, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Artis Stucka, kurš kļuvis par pirmo cilvēku Latvijas vēsturē, kas ieguvis doktora grādu pašvaldību tiesībās, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza direktors Rolands Greiziņš. Ceram, ka mūsu sarakstā kandidēs arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, uzņēmējs Valdis Kalnozols, Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme, bijušais Rīgas lidostas vadītājs Arnis Luhse, VAK viceprezidente Elita Kalniņa, Viesturs Silenieks un daudzi citi vides aktīvisti. Ir apmēram simts cilvēku, kas būtu gatavi kandidēt “zaļo” sarakstā Rīgas domes vēlēšanās. Kandidātu atlase tiek veikta, ņemot vērā cilvēku profesionalitāti. Mēs izveidosim komandu, par kuru nevienam nebūs šaubu, ka “zaļie” zina un pārvalda priekšmetu, par kuru runā.

Tiek pieļauts, ka spēku sadalījumu nākamajā Rīgas domē var izšķirt daži mandāti. Ja tie būs “zaļo” rokās, kuriem politiskajiem spēkiem pievienosieties – labējām partijām vai “Saskaņas centra” apvienībai ar “Gods kalpot Rīgai”?

Mums Latvijā ir politiskie spēki, kas savelk tik daudz “sarkano līniju”, ka nevar pildīt vēlētājiem dotos solījumus un iekļauties normālā valdības darbā. Par to, ar kuriem politiskajiem spēkiem strādās kopā LPZ, mēs parunāsim pēc tam, kad būs notikušas vēlēšanas. Kaut arī Saeimā patlaban esam atstāti opozīcijā, mēs esam gatavi Rīgas domē strādāt ar visām labējām partijām. Mans sapnis ir, lai Latvija arī pēc simt gadiem būtu nacionāla, ekonomiski attīstīta valsts, kurā dzīvo nevis divi miljoni iedzīvotāju kā patlaban, bet astoņi miljoni iedzīvotāju un visi ir “apaļači” un pašreizējo Latvijas iedzīvotāju pēcnācēji. LZP neiet uz Rīgas domes vēlēšanām ar lozungiem: “Mēs nerunāsim ar šiem, mēs nesadarbosimies ar tiem.” Kā Rainis teica: “Nevis tauta pret tautu, bet visi kopā pret tumsu karos!” Mēs uzskatām, ka “zaļā lieta” uztrauc visu Latvijas sabiedrību, katram no sabiedrības locekļiem vienādi dārga ir savu bērnu nākotne. Latvijā jau politikā nav kreiso un labējo, sadalījums ir starp krieviem un latviešiem. Cienījamā “Vienotības” Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte visās savās intervijās uzsver: katrs, kas nobalsos par kādu mazāku partiju, savu balsi uzdāvinās “Saskaņas centram”, tātad krieviem. Apzināti tiek strādāts tajā virzienā, lai sabiedrībā nekad un ne uz kādas bāzes neiestātos vienošanās un sadarbība. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi, jo sevišķi pašvaldības līmenī.

Kā jūs vērtējat pašreizējās Rīgas domes darbību, ko jūs darītu citādāk?

No Rīgas domes pozīcijas deputātiem visdzirdētākie vārdi ir Nils Ušakovs (SC) un Andris Ameriks (GKR), kuri augu dienu tiek skandināti reklāmās radio un televīzijā. No opozīcijas pazīstamākais deputāts ir Olafs Pulks (V). No “Saskaņas centra” citus deputātus es nezinu ne pēc uzvārda, ne pēc izskata. Pašreizējā koalīcija ir bijusi pie varas Rīgā četrus gadus. Ušakovam ir izdevies radīt vēlētājos pozitīvu priekšstatu par sevi. Ja tiktu rīkotas tiešās Rīgas mēra vēlēšanas, kurās kandidētu visi iepriekšējie mēri, kas galvaspilsētā vadījuši pēdējo 20 gadu laikā, domāju, ka lielākā daļa rīdzinieku nobalsotu par Ušakovu. Lielas daļas rīdzinieku acīs Ušakovs ir labākais mērs, kāds jebkad ir bijis. Es savukārt uzskatu, ka Rīga ir pelnījusi labāku mēru. Ušakovs ir vienas dienas saimnieks. Tas ir redzams pēc tā, kā tiek veidots Rīgas pilsētas budžets, un tas man visvairāk nepatīk šī domes sasaukuma darbā. Rīgā budžets 2013.gadam ir apstiprināts ar 35 miljonu latu jeb 7% deficītu. Ušakova “veiksmes stāsts” balstās uz to, ka tiek notērēts iepriekšējā domes sasaukuma atstātais 89 miljonu latu uzkrājums. Ja valsts ekonomikā iet labāk, arī galvaspilsētā, kur tiek radīts vairāk nekā 50% iekšzemes kopprodukta, parādās papildu ienākumi. Tas ir premjera realizētās politikas rezultāts. Tā vietā, lai papildu ieņēmumus atliktu nodeldēto uzkrājumu vietā, Rīgas domē katru gadu tiek taisīti budžeta grozījumi un papildu ieņēmumi tiek nekavējoties iztērēti. Esmu pārliecināts, ka Ušakovu atkārtoti neievēlēs par Rīgas mēru. Viņš pats arī par to baidās, tāpēc cenšas pilnīgi iztukšot galvaspilsētas kasi. Galvaspilsētā nekas nav izdarīts jaunu darba vietu radīšanas jomā, Rīgai pat nav industriālās zonas, kādas veiksmīgi darbojas, piemēram, Ventspilī un Jelgavā. Milzīgas brīvas teritorijas – vismaz 580 hektāri – ir Rīgas brīvostā, tur varētu attīstīt ražošanas uzņēmumus. Kas man vēl nepatīk Rīgā? Lai Ušakovs vai Ameriks iesēžas mašīnā vai dzelzceļa vagonā, iebrauc Rīgā no dažādām pusēm un apskatās, kā pilsēta izskatās. Rīga izskatās ne tikai pēc padomju pilsētas, Rīga izskatās pēc noplukušas padomju pilsētas. Cik nožēlojami izskatās dzelzceļa apkārtne, kad ir nokusis sniegs! Rīgā netiek arī pienācīgi gādāts par pilsētnieku iespējām atpūsties. Rīgas robežās krasta līnijas garums ir 380 kilometri, no tiem pilsētnieku atpūtai ir pieejami tikai nepilni četri kilometri. Arī paziņojums pirms vēlēšanām par iekšpagalmu remontu sākšanu ir vienas dienas saimnieku piegājiens, jo novecojušās komunikācijas netiek mainītas. Kas tagad tiks noasfaltēts, iespējams, tuvākajā nākotnē būs jāuzlauž. Rīgā netiek siltinātas mājas, un katrs rēķins par apkuri ir sveicieni no vienas dienas saimnieka Ušakova. Līdz šim no Eiropas šim mērķim varēja saņemt 50% atbalsta. Drīz šis atbalsts būs tikai 20% apmērā. Nu kurš gan cits palaiž tādu iespēju garām, ja ne vienas dienas saimnieks! Rīgā ir daudz problēmu – vieglāk vai grūtāk risināmu, pie kurām pašreizējais domes sasaukums nemaz nav ķēries klāt.

Kuras partijas būs pārstāvētas nākamajā Rīgas domē?

Nākamajā Rīgas domē noteikti būsim mēs – “zaļie”, būs arī “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Kurš kuru apsteigs, šobrīd grūti prognozēt. Vienu brīdi likās, ka “nacionāļi” dabūs lielāku mandātu skaitu, bet šobrīd Ēlertes izteikumi ir tādi, kas vairāk iederētos nacionālās apvienības retorikā. Protams, būs “Saskaņas centrs” kopā ar “Gods kalpot Rīgai”, bet, manuprāt, SC neuzvarēs nākamajās vēlēšanās tā, lai vieni paši veidotu nākamo Rīgas domes vadību. Pēc pavisam svaigās kolīzijas, ko Reformu partija piedzīvoja ar Mārtiņa Bondara aicināšanu un viņa atteikumu, domāju, ka RP ir būtiski samazinājušās izredzes tikt pāri 5% barjerai. Paredzams, ka ar atsevišķu sarakstu nākamajās Rīgas domes vēlēšanās piedalīsies arī “zemnieki”. Es esmu sagatavojies iešanai politikā, esmu pamazām atbrīvojies gandrīz no visiem pienākumiem, kas man bija dažādu biznesu jomā. Tai pat laikā esmu paudis LZP vadībai, ka nekādā gadījumā neapvainošos, ja mani neizvirzīs par “zaļo” deputātu kandidātu saraksta pirmo numuru. Arī tad es noteikti piedalīšos LZP priekšvēlēšanu programmas veidošanā, pie kam tik, cik spēka. Vai tad es būšu deputātu kandidātu sarakstā, tas ir atkarīgs no konkrētās LZP komandas, it īpaši no tās kapteiņa. Es gribu iet politikā nevis par katru cenu, bet, lai kaut ko izdarītu un mainītu.

Kā jūs vērtējat VARAM rosinātos likuma grozījumus, kas paredz samazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu – Rīgas domē pat no 60 līdz 35 -un amatu savienošanas ierobežojumu noteikšanu pašvaldību deputātiem?

Es uzskatu, ka mazās pašvaldībās deputātiem nevajadzētu noteikt amatu savienošanas ierobežojumus. Slimnīcas vai citas pašvaldības iestādes vadītājs ir sabiedrībā cienījams cilvēks, un būs ļoti grūti atrast citus cilvēkus, kas būs gatavi strādāt novada labā. Jo mazāka pašvaldība, jo grūtāk atrast deputātu darbam piemērotus cilvēkus. Galvaspilsētā, manuprāt, deputātu skaitu varētu arī samazināt. Es pats būtu gatavs strādāt pastāvīgā darbā tikai kā Rīgas domnieks.

Vai, jūsuprāt, Latvijai 2014.gadā būtu jāpievienojas eirozonai?

Es visu laiku esmu bijis ļoti izteikts eiro aizstāvis. Ilgu laiku biju pārliecināts, ka mums vajag ieviest eiro pēc iespējas ātrāk. Savukārt pēdējā laikā, klausoties nožēlojamajos valdības skaidrojumos, kādus labumus nesīs eiro ieviešana, man ir radušās šaubas. Profesionāli ekonomisti nav veikuši analīzi un ar skaitļiem pierādījuši, ko no eiro ieviešanas iegūs valsts, ko cilvēki un ko pašvaldības. Es gribētu, lai premjers Valdis Dombrovskis (V) argumentēti pārliecina sabiedrību, tajā skaitā arī mani, ko mēs iegūsim un ko zaudēsim, ieviešot eiro. Pašvaldību vēlēšanu kontekstā es gribētu dzirdēt no premjera Dombrovska vai finanšu ministra Andra Vilka (V), ko, ieviešot eiro, iegūs vai zaudēs pašvaldības, vai tām ir sagaidāmi kādi riski, un ko valdība darīs, lai tos novērstu. Mēs šīs valdības darbības laikā esam gandrīz pilnībā zaudējuši nacionālo finanšu sektoru, jo Latvijai vairs nebūs nevienas savas bankas. Drīzumā mūsu nacionālo lepnumu – latu – aizstās ar eiro. Iespējams, tieši eiro ieviešanas sakarā Latvijai ar bankām būtu jārīkojas pretēji – jāmēģina atjaunot pašiem savs nacionālais finanšu sektors – piemēram, izveidojot jaunas tieši pašvaldību bankas Rīgā, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, kur pašvaldības varētu glabāt savu naudu, un ar to palīdzību stimulēt konkrētas ekonomiskās aktivitātes savā reģionā. Mums aizvien mazāk paliek sava – viss tiek likvidēts, pārdots. Uz visa šī fona es labprāt gribētu dzirdēt no premjera Dombrovska, kādu tad iespaidu eiro ieviešana atstās uz pašvaldībām. Vai tajās iedzīvotāju paliks vairāk vai mazāk? Mēs esam piedzīvojuši, ka likvidētajā “Latvijas Krājbankā” vairākas pašvaldības zaudēja ievērojamus savus līdzekļus. Naudu turpmāk glabāsim skandināvu bankās, bet, cik es saprotu, tikai divas lielākās zviedru bankas, kas darbojas Latvijā, tiks uzraudzītas ES līmenī.

Publicēta: 30.01.2013 06:05

Emīlija Kozule, LETA