Uzņēmēja Belēviča kolekcijā iekļauts arī Peace Duke
Dace Preisa, 2011. gada 9. decembris 13:41
Izstāžu zālē Arsenāls līdz pat janvāra beigām būs skatāma izstāde no Gunta Belēviča kolekcijas Blīvā telpa. Interesanti, ka izstādi veido ne tikai mākslas darbi klasiskā izpratnē, bet laikmeta politiku un vēsturi raksturojošie darbi, piemēram, reklāmista Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras Mooz! darbi, kas pilsētniekus tradicionāli uzrunāja ielās pirms vēlēšanām.
Ierodoties izstāžu zālē, pirmā, kas uzrunā apmeklētāju ir bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova no kādreiz skandalozās kampaņas Pa Saulei. Nodibinājums rīkoja tā dēvēto pozitīvisma kampaņu, kurā slavināja LPP/LC politiķus. Šie un citi atpazīstami plakāti kalpo kā atgādinājums par Latvijai vēsturiski būtisko pārmaiņu laiku politikā un ekonomikā.
Visi izstādes dalībnieki ir laikabiedri. Viņu darbi rada situāciju, kurā mākslas formālā un saturiskā daudzveidība rosina domāt par laikmeta politisko kontekstu, privātām brīvības ilgām un komerciālajām iespējām, iezīmējot Latvijai vēsturiski būtisko 1980.–1990. gadu pārmaiņu laiku. Izstādē kopumā apskatāmi 76 autoru darbi, kas tapuši laikā no 1960. gadu sākuma līdz 2011. gadam, norāda izstādes kuratore Anita Vanaga.
Dr. Gunta Belēviča kolekcijas veidošanā būtiska ir sistēmiska pieeja kultūras parādībām, kopsakarību meklējumi, mākslu mijiedarbība un autonomija. Darbu iekļaušanu kolekcijā veicinājusi mākslas darba leģenda – autora iecere, izstāžu prakse, kritikas, atzinības par izcilību, kā arī skatītāju reakcija publiskajā vidē
Blīvā telpa ir turpinājums izstādei Latvijas mākslas klasika. Dr. Gunta Belēviča kolekcija, kas 2008. gadā notika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē. Atšķirībā no klasiķu darbiem, kas bija redzami, izkārtoti pēc hronoloģiskā principa, mūsu laikabiedru darbi atrodas dinamiskās attiecībās. Izstāde analizē percepcijas īpatnības informatīvi pārsātinātā telpā. Glezniecība, grafika, scenogrāfija, plakāts, tēlniecība, fotogrāfija, instalācija eksistē vienlaicīgi, ietekmējot cilvēka uztveri.
«Paradoksāli, jo blīvāka informācija ap mums, jo retinātāk cilvēks uztver. Ja telpa ir tukša, par to liecina gaisma, atbalss, temperatūra. Kad vide kļūst blīvāka ar informāciju, mēs vairāk uzticamies redzei un sākam kategorizēt lietas. Jo redze palīdz uztvert lietas no attāluma, piemēram, reklāmas lielos uzrakstus. Tiklīdz cilvēks sāk paļauties uz redzi, zūd kontakts ar pārējām maņām. Tas ietekmē telpas uztveri. Ja to uztver pārsvarā ar redzi, telpa kļūst «retāka». Šķiet, ka vairs nestrādā kompleksie uztveres līmeņi,» saka arhitekte un izstādes iekārtotāja Laura Belēviča.
Pārpublicēts no db.lv