Belēvičs aicina nacionalizēt “Latvijas Krājbanku”

Rīga, 25.nov., NOZARE.LV. Lai iedzīvotāji pilnībā nezaudētu uzticību banku sistēmai, valstij būtu nepieciešams glābt darbību apturējušo AS “Latvijas Krājbanku”, to nacionalizējot, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Saules aptieku” valdes loceklis un zemnieku saimniecības “Zemitāni” briežu dārzu saimnieks Guntis Belēvičs.

Viņš pauž neizpratni, kādēļ valdība savulaik nolēma glābt “Parex banku”, investējot tajā miljardu latu, taču tagad ļauj bankai, kas nes Latvijas vārdu, tapt slēgtai 100 miljonu latu iztrūkuma dēļ.

“Simts miljoni nav nekas salīdzinājumā ar tām “ziepēm”, kas tagad notiks,” uzsver Belēvičs, akcentējot, ka banka nešaubīgi ir daudz vērtīgāka, jo īpaši tādēļ, ka tā savu darbību bija izvērtusi visos Latvijas reģionos un bieži tika izmantota no pašvaldību un to iestāžu un uzņēmumu puses.

Kā iespēju vēl vairāk samazināt pārņemšanas radītos zaudējumus Belēvičs iesaka veikt Vladimiram Antonovam Latvijā piederošo īpašumu atsavināšanu par labu valstij, piemēram pastarpināti piederošās daļas aviokompānijā “airBaltic”. “Valsts varētu nostiprināt savu pozīciju nacionālajā lidsabiedrībā, turklāt pēcāk varētu nopelnīt, pārdodot banku kārtīgam investoram vai, vislabāk, pārdodot tās akcijas Latvijas iedzīvotājiem,” pārliecināts ir Belēvičs.

“Šorīt LNT ziņās klausījos Latvijas lielākā banku glābēja Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa viedokli, ka “Latvijas Krājbanka” tiks likvidēta, jo Latvijas bankas jau neesot tik drošas kā Zviedrijā, kur bankas piederot simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Šeit vietā citēt Raimondu Paulu, kurš teica: “Gribas sākt dzert!” Komponists to gan teica par mūsu dziedāšanas šoviem. Es to saku par mūsu politiķu viedokli “Latvijas Krājbankas” sakarā. Tiem tā ir medusmaize, nu atkal varēs atlikt nulles deklarācijas sakarā paredzēto skaidrās naudas nešanu uz banku, jo, kā redzams, Latvijā bankas taču nav drošas,” sašutis ir uzņēmējs.

Pēc Belēviča teiktā, bankas slēgšana būtu uzskatāma par kaitniecību valsts tēlam ārzemēs, bet vēl jo svarīgāk – valsts iekšienē. “Daudzi Latvijas pensionāri taču tikai tagad apjēdza, ka banka pieder krievu bagātniekam un nevis Latvijas valstij,” piebilda uzņēmējs.

Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu “Latvijas Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums – 100 miljoni latu, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.