Lai iedzīvotāji vairāk lietotu veselīgu pārtiku, gan Veselības ministrija un Ārstu biedrība, gan uzņēmēji iestājas par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) vietējiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt domas dalās, vai jāaizliedz neveselīgu produktu reklāmas. Ārstu biedrība uzstāj, ka šādas reklāmas jāaizliedz, savukārt reklāmas industrija un pārtikas ražotāji uzskata, ka pietiek ar uzņēmumu pašregulāciju.

“Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par veselīgu uzturu piedalījās Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Juris Stinka, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas vadītājs Uldis Ronis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, uzņēmējs Guntis Belēvičs un Latvijas Reklāmas asociācijas izpilddirektore Ingrīda Krīgere-Lāce.

Kādi priekšlikumi attiecībā pret neveselīga uztura ierobežošanu patlaban tiek apspriesti, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011. – 2017.gadam noteiktos mērķus?

Juris Bārzdiņš (J.Bārzdiņš): Lai sabiedrība kļūtu veselīgāka, varētu būt trīs virzieni, par kuriem turpmāk diskutēt ar uzņēmējiem. Pirmais – uzņēmumu pašregulācija, kas ietver skolēnu izglītošanu, sporta pasākumu organizēšanu, kā arī marķējumu pilnveidošanu, norādot vairāk informācijas par produktu. Ļoti ceram, ka pārtikas ražotāji un reklāmas industrija tam pievērsīs vairāk vērības. Otrais – neveselīgu produktu reklāmas aizliegums televīzijā raidlaikos, kad bērni vēl ir nomodā. No tā neizbēgsim, to liecina arī citu Eiropas valstu pieredze. Trešais – veidot ne tikai pašregulējošu mehānismu, bet radīt iespēju uzņēmējiem līdzfinansēt medijos sociālās reklāmas, kas būtu atbilstošas veselības politikai un stratēģijai.
Veselības ministrija neiestājas pret ekonomikas attīstību. Tieši pretēji – gribam panākt sadarbību starp ministrijām, akcentējot ideju, ka veselai ekonomikai vajag veselu cilvēku. Par veselību jārūpējas jau laicīgi, un tas attiecas gan uz slimību profilaksi, gan pareizu uzturu – tikai tā var panākt, lai ilgtermiņā sabiedrība būtu fiziski daudz veselāka nekā patlaban.

Ingrīda Šmate (I.Šmate): Ministrijas stratēģijas mērķis ir novērst priekšlaicīgu nāvi cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Tā rodas no sirds un asinsvadu slimībām, smēķēšanas, arteriālā spiediena un arī no aptaukošanās. Turklāt iedzīvotāju uzturā ir pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš.
Šī stratēģija tieši atspoguļota pamatnostādnēs, kas attiecas uz pārtikas ražotājiem.  Tātad uzstādījums – palielināt augļu un dārzeņu īpatsvaru uzturā un samazināt sāls daudzumu pārtikā. Savukārt mehānisms, kā to panākt, ir izvērtēt iespēju samazināt  PVN augļiem un dārzeņiem, samazināt saldinātu dzērienu un neveselīgu produktu lietošanu uzturā, kā arī smēķēšanas ierobežošana.

Pagaidām gan joprojām nekur nav definēts, kas īsti ir neveselīgs produkts. Kad Veselības ministrija to definēs, un vai šo definīciju nevajadzētu iekļaut pamatnostādnēs?

I.Šmate: Tas patiešām vēl ir diskusiju temats, jo arī, piemēram, sparģeļi pārāk lielos daudzumos būs “par skādi”. Svarīgi, kur produkts ir audzis un kādā veidā apstrādāts. Definīcija vēl top un uzklausām gan ārstu, gan sabiedrības viedokli. Primārais – uzturam jābūt racionālam jeb fizioloģiskam, vadoties pēc pamatprincipa, ka nevajag ēst pārlieku daudz, lai varētu veselīgi dzīvot.

Guntis Belēvičs (G.Belēvičs)
: Veselīgs produkts, lai kā to definētu, nav iedomājams kontekstā ar piesārņotu vidi. Par laimi, Latvijā ir tīra vide – esam kā sala Eiropā ar īpaši tīru vidi. Šo iespēju vajag izmantot, ar pilnu jaudu ražojot kvalitatīvu, ekoloģiski tīru pārtiku un pārdodot to Eiropai. Šeit vietā sauklis – glābsim Latviju, audzējot un ēdot veselīgu pārtiku! Latvieši ēd daudz un neveselīgi, turklāt pārēšanās mijas ar tikpat neveselīgām diētas kūrēm. Aicinu cilvēkus, kam ir saimniecības laukos, veidot paraugsaimniecības un būt par piemēru kaimiņiem, kā audzēt veselīgu pārtiku un piegādāt to patērētājam. Un vēl viens aspekts – ir ārkārtīgi svarīgi skolās ieviest mācību par veselīgu uzturu un mācīt iemaņas, kā šo uzturu pagatavot.

Pēteris Apinis (P.Apinis): Ārstu sabiedrību satrauc jaunākais pētījums par bērnu aptaukošanos, kas liecina – 23,8% bērniem ir liekais svars jau septiņu gadu vecumā. Pie tā vainojams kustību trūkums, kā arī masveidīga nepareiza bērnu barošana. Bērniem par daudz tiek doti čipsi, saldumi un saldinātie dzērieni. Esmu paņēmis līdzi “Coca-cola” divu litru pudeli, kā arī apmēram 450 gramu tilpuma krūzīti, pilnu ar cukuru – lūk, tikpat daudz cukura ir šajā dzēriena pudelē. Katram bērnam tātad tiek  piedāvāts izēst šādu trauku ar cukuru, tā ka nav pārsteigums, ka, cilvēkam sasniedzot 45 gadu vecumu, atklājas otrā tipa cukura diabēts un citas vainas. Es nesaku, ka vajag kategoriski aizliegt, bet uzstāju, ka jādod nedaudz – pa “piņģerotam”.
Arī sāls patēriņš ir pārāk liels. Pilnīgi pietiek ar vienu, diviem gramiem dienā, tikmēr Latvijā patēriņš ir 11,4 grami – tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir hipertensija un īsāks dzīves ilgums nekā Skandināvijā. Par maz ēdam zivis, īpaši treknās zivis, tā vietā pārāk aizraujamies ar desām, kur ir liels slēptā sāls un sojas daudzums. Nepievēršam arī uzmanību pārlieku lielajai antibiotiku lietošanai lielajās dzīvnieku fermās.
Iznākumā cilvēkam 40 gadu vecumā novērojama ne tikai aptaukošanās, bet arī cukura diabēta draudi, locītavu kaites, asinsrites traucējumi muskuļos utt. Ārstu biedrība iestājas – bērniem no mazotnes jādzer tīrs ūdens un jāēd vietējie produkti. Turklāt maksimāli jāmēģina bērnus fiziski atdalīt no neveselīgo produktu reklāmas ietekmes, proti, jāattīsta veselīgu produktu reklāma.

Ko uzņēmēji saka par priekšlikumiem neveselīgas pārtikas ierobežošanā?

Uldis Ronis (U.Ronis): Būtu jācenšas izvairīties no aizliegumiem. Uzskatām, ka ražotājiem, tāpat kā valstij, jāuzņemas līdzvērtīga atbildība par tautas veselību un jāveido pašregulācijas mehānismi, kuru potenciālu nekādā veidā neesam īstenojuši. Tas nozīmē, ka ražotāji ar reklāmas starpniecību varētu iesaistīties veselīga dzīvesveida veicināšanā, reklamējot gan veselīgu uzturu, gan fiziskās aktivitātes. Latvijā audzētam veselīgajam produktam būtu jākļūst par pelnošu zīmolu. Pārtikas ražotājiem un Veselības ministrijai būtu par šo koncepciju jāvienojas.

G.Belēvičs: Lai veicinātu vietējos pārtikas ražotājus, varētu ieviest akcīzes nodokli ģenētiski modificētai pārtikai, vienlaicīgi pazeminot PVN veselīgai vietējai pārtikai. Otrkārt – Zemkopības ministrijai vajadzētu vienkāršot kontroles sistēmas cenrādi mazo pārtikas ražotāju pārbaudei. Patlaban mazais ražotājs maksā par kontrolēm pēc tā paša cenrāža kā lielie koncerni. Un treškārt – jāizbeidz dzimumu diskriminācija un jāpanāk, lai visās lauksaimniekus kontrolējošās institūcijās 50% būtu vīrieši. Patlaban ir izteikts sieviešu īpatsvars. Visu cieņu sievietēm, tomēr viņas ir tik centīgas un apzinīgas, ka reizēm tas neveicina objektivitāti vērtējumos.

Vai reklāmas industrija ir aprēķinājusi, par cik mazāki būs ieņēmumi, ja aizliegtu neveselīgu pārtikas produktu reklāmu?

Ingrīda Krīgere-Lāce (I.Krīgere-Lāce)
: Ja tiks aizliegta saldināto dzērienu reklāma vien, industrija zaudēs 4,5 miljonus latu. Situācijā, kad patlaban mediju reklāmas tirgus kopš 2008.gada jau sarucis par 56% un patlaban apgrozījums ir 46 miljoni, vēl 4,5 miljonu zaudējums būtu nopietns trieciens.

P.Apinis: Esmu sekojis līdzi reklāmām, un sauksim lietas īstajos vārdos – 80% saldināto dzērienu reklāmas tirgus pieder “Coca-Cola”, bet vietējais dzērienu ražotājs praktiski medijos nereklamējas. Tāpēc trieciens būtu pa “kolām”, kas reklamējas nepārtraukti.

G.Belēvičs: Ir jau tiktāl, ka bērni pārliecināti – Ziemassvētku vecītis ar balto bārdu un sarkano apģērbu ir “Coca-Cola” simbols!

P.Apinis: Zinot, cik lielas problēmas iedzīvotājiem rada cukura diabēts un asinsvadu slimības, Ārstu biedrība stingri paliks pie uzskata, ka laika posmā līdz plkst. 24 bērniem saldināto dzērienu un saldo produktu reklāmas raidīt nedrīkst. Ja „Coca-Cola” vēlas reklamēties, lai dara to naktī plkst.2.

I.Krīgere-Lāce: Nu, bet kā jūs atturēsiet bērnus skatīties ārzemju raidījumus? Asociācija aprēķinājusi, ka Latvijas iedzīvotāji 41% skatās vietējās programmas, toties pārējie ir pasaules raidījumi!
Reklāmas industrija līdz šim ļoti daudz ir darījusi ministra minētajā pašregulācijas jomā. Paši cenšamies neveselīgās pārtikas reklāmām uzlikt ierobežojumus, tomēr, tā kā līdz šim neesam ar Veselības ministriju vienojušies par definīciju, šis punkts izpaliek. Savukārt attiecībā uz alkoholu reklāmas industrijas ētikas kodeksā noteikumi ir vēl stingrāki nekā likumdošanā.
Tas pats varētu attiekties uz veselīgu uzturu. Esam gatavi daudz ko darīt bērnu auditorijas labā. Tās varētu būt reklāmas televīzijā vai radio, kad pirms raidījuma bērniem reklamē veselīgu produktu. Diemžēl tas neattiecas uz presi, jo Latvijā praktiski vairs nav palikusi drukātā prese bērniem.  Tomēr galvenais neveselīgo produktu ierobežošanas bremzējošais faktors ir tas, ka nedzīvojam izolētā informācijas telpā. Latvijā skatāmi 200 televīzijas kanāli, bet no tiem tikai četri ir vietējie. Tātad reklāmas aizliegums nedarbotos un ietekmētu tikai vietējo mediju un ražotāju.
Bet gribu jautāt veselības ministram – kā domājat regulēt sarunas sākumā minēto neveselīgu produktu reklāmas aizliegumu?

J.Bārzdiņš: Piemēram, 1% no neveselīgā produkta reklāmas novirzīt mārketinga izdevumiem.

I.Krīgere-Lāce: Tātad noteiksiet jaunu nodokli?

J.Bārzdiņš: Nē, tomēr tā būtu alternatīva. Vēlreiz akcentēju – vajag domāt ilgtermiņā.  Ja domājam par to, kā izdzīvot tikai šodien, protams, nedrīkst kaut ko aizliegt. Bet jādomā, kā valsts izdzīvos pēc 20-30 gadiem, kad slimību dēļ būs maz darbspējīgo iedzīvotāju!
No šāda aspekta nešķiet nemaz tik briesmīgi uzlikt kaut kādus meslus. Varbūt tā varētu būt brīvprātīga  apņemšanās, līdzīgi kā ministrija vienojusies ar farmācijas nozari, šādā veidā iegūstot papildus četrus miljonus latu budžetam. Liekot kopā mārketinga izdevumus no šīm ne pārāk veselīga uztura reklāmām un vienlaikus kādus procentus atvēlot veselīgas izvēles reklāmai, būtu kolosāls ieguvums. Reklāmistiem no tā nebūtu jābaidās, tieši pretēji – sociālās reklāmas ir lieliska iespēja paplašināt tirgu. Cilvēki taču novērtēs, ja reklamēsiet burkānu sulas vai piena glāzi un klientiem noteikti augs reitingi.

I.Krīgere-Lāce: Reklāmisti nebaidās, tomēr atklāts ir jautājums – kādā veidā to reāli var panākt? Par to esam diskutējuši arī savā nozarē. Tiek uzstādīts noteikums, cik katrs ražotājs var tērēt reklāmai, kāpēc tik daudz, un cik aizies tā dēvētajam „sociālajam grozam”. Nākamais – jābūt konkrētam uzstādījumam, ko par šo naudu reklamēsim. Darīt kaut ko tikai tāpēc, ka jādara – tas taču nekādu efektu nedos! Pārāk daudz neatrisinātu jautājumu ir saistībā ar šīm tā dēvētajām neveselīgo produktu reklāmām.

Kāda ir Finanšu ministrijas nostāja šajā sakarā nodokļu politikas jomā? Šogad jau palielināta akcīze saldinātajiem dzērieniem – no 4 Ls uz 5,2 Ls par 100 litriem.

Juris Stinka (J.Stinka): Finanšu ministrija ir pa vidu starp ražotājiem un patērētājiem, balansējot ieņēmumus un izdevumus. Jāatzīst, ka situācija ir  pretrunīga. Ja ir vēlme ar lielāku nodokli samazināt kāda produkta lietošanu, jārēķinās, ka samazināsies arī ieņēmumi. Tas gan nav galvenais kritērijs, pēc kā ministrijā vadāmies. To liecina arī līdzšinējā politika -  Latvijā vienīgajai Baltijas valstīs ir akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem. Arī konsolidāciju šogad veicam galvenokārt uz akcīzes nodokļa rēķina.
Svarīga lieta attiecībā pret papildu akcīzi neveselīgiem produktiem ir nodokļu iekasēšana. Skaidrs, ka nodokļu sistēma labi funkcionē tad, ja ir iespējami vienkārša un saprotama. Taču klasificēt, kurā produktā ir vairāk vai mazāk sāls, kas ir saliktie produkti, kā veikalos kases aparātos nodalīt cenas, atspoguļot grāmatvedībā un vēl nodalīt importa produktus – tas prasīs milzīgus administrēšanas resursus.
Un ceturtā lieta, kāpēc nevaram noteikt augstāku PVN, ir ierobežojums no Eiropas Savienības – nedrīkst būt divas PVN standarta likmes. Drīkst būt divas samazinātas likmes, viena standarta likme, bet nevaram ieviest vēl vienu likmi.

G.Belēvičs: Daudzās Eiropas valstīs pastāv samazināta likme pārtikas produktiem. Kāpēc nevaram to ieviest?

J.Stinka: Jā, Eiropas valstīs tas bijis politisks lēmums. Tomēr kā nodokļu politikas analītiķis varu apgalvot, ka tas nav efektīvi. Lietuvā kādu laiku bija samazināta PVN likme svaigiem gaļas produktiem, tomēr viņi paši atzina, ka procesu ļoti grūti administrēt. Runājot par nodokļu politikas efektivitāti, jāakcentē, ka esam izvirzījuši mērķi pakāpeniski atteikties no dažādām PVN likmēm un tas pakāpeniski tiek darīts.
Turklāt finanšu ministrs nupat skaidri deklarējis, ka tuvākos trīs četrus gadus jāsaglabā iespējami nemainīgas nodokļu likmes

Bet kāda ir tālākā stratēģija – kas notiks pēc trim gadiem?

J.Stinka: Lielākā problēma ir darbaspēka nodokļi, kas mums ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā būtu pirmā joma, kur jāmazina nodokļu slogs. Viens no risinājumiem būtu pārnest slogu uz patēriņa nodokļiem, kas ietver arī ne pārāk veselīgos produktus. Ierobežojošais faktors līdz 2014.gadam ir inflācijas faktors, kas pieaugs, paaugstinot patēriņa nodokli.

PVN samazināšana vietējiem veselīgajiem augļiem un dārzeņiem diez vai paaugstinātu inflāciju…

J.Stinka: Jā, bet tad atgriežamies pie jautājums – kas ir kvalitatīvs un veselīgs produkts. Starp citu, mazās lauku saimniecības, kam apgrozījums līdz 35 0000 latu gadā, jau patlaban var bez PVN tirgot savu produkciju tirdziņos. Tomēr, kā jau teicu, lai visu administrētu, būtu ievērojami jāpalielina administratīvā aparāta kapacitāte. Starptautisku ekspertu viedoklis ir tāds, ka samazinātās PVN  likmes nav labākais un efektīvākais risinājums.

G.Belēvičs: To apgalvo Rietumu konsultanti, kuri negrib, lai Eiropas tirgū ienāktu Latvijas ražojumi un saasinātu konkurenci.

J.Bārzdiņš: Tomēr te pastāv pretruna. Protams, ja raugās no viedokļa, ka cilvēki augļus un dārzeņus lielākos daudzumos nelietos, PVN nodokļa samazināšana nebūtu efektīva. Tomēr, kad „nostrādās” kampaņa – ēdiet vairāk veselīgus produktus -, dažu procentu nodokļa samazinājumu dubulti atpelnīs sociāla kampaņa, piemēram, ar saukli – piecas veselīgas izvēles dienā! Tad taču pirks veselīgos produktus vairāk un mazāk ēdīs visu pārējo.

J.Stinka: Pilnīgi piekrītu jautājumā par sabiedrības izglītošanu.

U.Ronis: Mums kā pārstrādātājiem ir svarīgi „dabūt iekšā” tirgū iespējami daudz vietējās izejvielas. Un šeit  ražotāju priekšlikums tomēr būtu samazināt PVN vismaz vietējiem augļiem un dārzeņiem.

J.Stinka: No manas puses ieteikums – vēl labāks risinājums būtu ražotāju veicināšana. Samazinot nodokļus ražošanas pusē, vietējie uzņēmēji kļūtu konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Jo samazināts PVN pārtikai vienlīdz izdevīgs gan mūsu ražotājiem, gan diemžēl arī citu valstu tirgotājiem, savukārt samazinot nodokļus ražošanai, mēs stimulējam savus uzņēmējus.
Atkārtošos, ka tuvākajos trīs gados nevajadzētu eksperimentēt ar nodokļu sistēmu ne palielināšanas, ne samazināšanas virzienā. Jācenšas padarīt maksimāli vienkāršāku sistēmu tajos nodokļos, kas jau ir uzlikti.

INFORMĀCIJAI:

Veselības ministrija izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam projektu, kura mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt paredzamo mūža ilgumu, mazinot atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, un padarīt pēc iespējas veselīgus nodzīvotos dzīves gadus.
Mērķa sasniegšanai noteikti šādi apakšmērķi: novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību; samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazināt riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību; uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību; samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem;
samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām; nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Inese Helmane, Ingrīda Mičāne Nozare.lv
11.04.2011.