Andra Jansona saruna ar Gunti Belēviču, trešā daļa.
“Latvijas Vēstnesis”, www.lv.lv
3.06.2010
Vai pareizi saprotu, ka Tu vēlies teikt, ja mēs sasparotos, mēs varētu nokļūt pasaules pirmajā pieciniekā dzīves kvalitātes ziņā kā, piemēram, Kanāda, Jaunzēlande?
Jā, tas ir iespējams! Mums ir tādas attīstības iespējas, mēs varam pārvērst savus defektus par efektiem. Mums ir daudz brīvas zemes un tas nozīmē, ka mēs varam vairoties. Aizbrauc uz Beļģiju vai Holandi, tur tak nav vietas!
Ar vienkāršu dalīšanu sanāk, ka mums ir 3000 plus kvadrātmetru zemes uz vienu iedzīvotāju…
Mums ir tāda izaugsmes perspektīva, kāda nav nedz Vācijā, nedz Francijā, par Beļģiju un Holandi vispār nerunājot. Viņi dzīvo pārblīvēti kā siļķes mucā. Mums ir vieta, mums nav zemestrīču un viesuļvētru, mūsu meži neizdala ēteriskās eļļas un tāpēc nevar nodegt vienā naktī kā Austrālijā vai Kalifornijā. Paradīze zemes virsū.
Bet mēs neprotam radīt reproduktīvā vecumā cilvēkiem pārliecību, ka ir vērts radīt bērnus. Mums arī nav cilvēku, kas var to pateikt, salīdzinājumā, piemēram, ar Gruziju.
Nesen, pirms pāris nedēļām biju Gruzijā un tas, ko dzirdēju, mani pārsteidza. Biju aizbraucis satikties ar saviem aspirantūras biedriem, ar kuriem kopā dzīvoju kopmītnēs. Viņi, 12 vai 15 skaitā, arī vairāki ārsti kā gaišas personības, tika paaicināti Gruzijas oligarhu politikā pirms 12 gadiem. Starp citu, ārstus skolā māca paskatīties uz organismu kā veselumu. Viņu partija tika reklamēta kā Jaunās sejas un ar lielu furoru tā tika pie varas. Vaicāju viņiem: „Kā jums gāja?” Viņi: „Labi, pie varas pabijām trīs mēnešus. Mums teica, ka par jautājumiem ar piecām zvaigznītēm jābalso bez domāšanas, ar četrām jābalso un varēs domāt pēc tam, ar trim arī jābalso, bet pēc drīkst izteikt šaubas. Mēs trīs mēnešus izturējām, tad izveidojām savu frakciju, pēc tam partiju, kas bija gan pozīcijā, gan opozīcijā.”
Man šķiet, ka tā kā totalitārisma paveids…
Mani interesēja, kā tā lieta beidzās. Jautāju viņu vadītājam: „Kā jums gāja un ko jūs zaudējāt?” Viņš atbildēja: „Mēs zaudējām visu, pametām savu biznesu. Ja esi biznesā, kļūsti ievainojams, kā arī nevar visu laiku domāt par biznesu un valsti vienlaicīgi. Mūs aplēja ar sūdiem, mūsu dzīvesbiedrus, mūsu bērnus, bet pēc laika tas norimās, jo tas notiek, kamēr kāds maksā par to naudu. Jo normāls cilvēks jau tā nedara.” Jautāju: „Ko jūs ieguvāt?” Viņš aizdomājās 30 sekundes un tad noteica: „Ļoti labs jautājums… Достоинство… Cieņu!”
Pašcieņu vai cieņu? Citu cilvēku cieņu?
Pašcieņu! Es tagad sevi cienu, saprotu, ka ir slikti, bet vismaz kaut ko daru. Katru dienu paskatos spogulī un ķeros klāt savām idejām.
Viņu tautas citas partijas, līdzīgi, kā pie mums, savus dižgarus un zinātniekus aplējuši ar sūdiem, pataisījuši par noziedzniekiem. Viņu valstī vairs nebija nevienas autoritātes. Kad nav autoritātes, sākas visatļautība. Par laimi Gruzijā ir Katolikoss, Iļja Otrais, Gruzijas baznīcas galva. Visa tauta viņu mīl un ciena. Pēdējo gadu laikā pakalniņā Tbilisi centrā uzcēla lielāko gruzīnu baznīcu. Bagātākie, ko tauta dēvēja par noziedzniekiem, sameta lielāko artavu, bet arī trūcīgākie piedalījās. Tā bija kā tautas samierināšanās modelis. Viņi visi kopā kaut ko uzbūvēja tagad, nevis tikai toreiz pirms tūkstoš gadiem. Tā bija viena atziņa, ko atvedu no Gruzijas.
Viņiem ir tāda pati problēma, kā pie mums. No pieciem miljoniem pēdējo gadu laikā pusotrs miljons ir pametuši valsti, jo neredz gaismu tuneļa galā. Kā arī gruzīni pārstājuši dzemdēt bērnus, viņiem ģimenē 1.5 vai 1.4 bērni. Tad pirms diviem gadiem Katolikoss paziņoja, ka jaunajā baznīcā personīgi kristīšot katrā gruzīnu ģimenē piedzimušo trešo bērnu. Pēc paziņojuma viņš ir kristījis pieci tūkstoši bērnu un nākošo svētdien kristīšot vēl divi simti. Saki man, lūdzu, vai mūsu tautā ir kāds, kurš tā varētu aicināt tautu?!
Bez naudas…
Jā, bez naudas un tā, lai tauta noticētu, ka viņa nolūki ir patiesi! Izrādās, ka ir par maz, kad nolūki ir patiesi. Kur mēs krīzes laikā dzemdētos bērnus liktu?! Arī krīzes laikā vajag pieņemt likumu, ka katru gadu Latvijā jāuzbūvē piecus bērnudārzus, jo naudas svarīgākajām lietām mums pietiek. Kad tiksim pie lielākas naudas, būvēsim desmit. Un tad šajos bērnudārzos sāksim jauno izglītību, par ko runāju. Salaidīsim kopā latviešus ar krieviem, jo mazi bērni nezina, ka viņi ir latvieši un krievi. Viņi dala sevi…
Meitenēs un puikās…
Jā, meitenēs un puikās. Lai šāds bērnudārzs ir latviešu valodā, jo vairāk mēs nevaram samaksāt. Krievu bērni iemācīsies brīnišķīgi latviešu valodu, viņi sapratīs, ka latviešu meitenes un puikas ir baigi labie. Un otrādi. Un lai nākošā gadā turpina šādu apmācību un jaunu bērnu uzņemšanu, tā līdz pamatizglītības desmitgades beigām.
Es, Guntis Belēvičs, personīgi iestāšos pret tiem pedagogiem, pret tiem vecākiem, kuri teiks: „Kā tad es tur sūtīšu savu bērnu… jo tur ir latvieši vai tur ir krievi?!”
Tas izklausītos pēc diskriminācijas…
Mācījos Kokneses skolā no ceturtās līdz astotajai klasei. Skolas skolotāji man saka: „Gunti, mums šāda problēma nepastāv. Viņi jau sen ir kopā. Runā labāk par kaut ko citu, piemēram, ka skolotāju prestižs krities sabiedrībā.” Savu laiku par skolotājiem kļuva vislabākie, kas mācījās ar izcilību. Piemēram, matemātikas skolotāja var bērniem kaut ko iemācīt, jo viņai pašai ir skaidrība galvā. Tikai tagad viņai savi bērni jāatdod apmācībā savai skolniecei, kuri bija ļoti vāja. Prestižs ir tik švaks, ka [skolnieki] ar izcilību neiet studēt pedagoģiju.
Tai pašā laikā pedagogi ar likumu sevi pasargājuši, ka bez pedagoģiskās izglītības nevar mācīt bērnus…
Jā, tā visa ir problēma, kas mums būtu jāatrisina, bet es vēlos īpaši runāt par arodizglītību! Tas vispār ir trakums! Manā mājas lapā var izlasīt par miesnieku lietām. Drēbniekus arī vairs nesagatavo, Amatniecības Kamera mani drīz izglītos, kādus vēl amatniekus Latvijā nesagatavo. Un tagad saki man, lūdzu, kur Latvijā taisa sestās kategorijas frēzētājus?! Amatniekus, kuri spēj izgatavot t.s. paraugus pirms ražošanas, izlasīt rasējumus angļu vai vācu valodā, apieties ar speciālām datorprogrammām?! Aizvediet mani aiz rociņas un parādiet! Zinu, VEFā tādi bija, vecie vīri vēl ir. Mans aicinājums Koķes kundzei būtu atsaukt atpakaļ pensijā izdzītos meistarus un izveidot arodizglītību tādu, kas iemāca jaunietim lietu, ar meistaru plecu pie pleca.
Kā meistars ar zelli…
Protams! Un Jūs, Koķes kundze, gādājiet, lai naudiņa tiktu maksāta tikai tad, kad jaunietis māk apieties ar CAD programmām, māk angļu, vācu un citas svešvalodas, jo pasūtījumi nāks no ārzemēm. Lai viņš spēj izlasīt pasūtījumu, izgatavot detaļu un aizsūtīt prom.
Kā Tu atklāji, ka Latvijā izzuduši meistari?
Latvijā nav neviena miesnieka, bet Latvijā ir lopi… mēs varētu mūsu defektu, ka Latgalē un Vidzemē nav attīstīta lauksaimniecība objektīvu iemeslu dēļ, pārvērst caur lopkopību par efektu. Mēs varētu bioloģiski audzēt lopus un eksportēt jau gatavu produkciju izstrādājumu veidā, piemēram, desas.
Mans vācu miesniekmeistars Manfreds: „Gunti, jums taču ir lopi, bet kāpēc jūs desas taisiet no sūdiem?! Jums dzīvi lopi skraida visapkārt.” Bet es biju liecinieks, ka dzīvie lopi tiek pārdoti uz Lietuvu, jo lietuvietis ministrijā prasīja visu bioloģisko lopkopju sarakstu. Un dabūja uzreiz, jo tā bija palīdzība mūsu zemniekiem. Bet Manfreds: „Kāpēc jūs pārdodat? Kāpēc paši netaisāt desas?”
Atbilde ir vienkārša: „Nemākam! Mūs māca taisīt no kaulu, ādas, asiņu suspensijas, no ģenētiski modificētas sojas, iekrāso ar krāsvielām, lai izskatās rozā, pievieno konservantus! Uzliek smuku etiķeti un ir desa par divi lati. Un galvenais nemānās, jo tas viss ir rakstīts!”
Kur Latvijā ir vieta, kur miesnieks māk nokaut lopu un no katras ķermeņa daļas izgatavot delikatesi?! Vienā vietā, manā saimniecībā! Tur vidū ir neliela darbnīca, kur strādāja Manfreds. Un nevar divu gadu laikā atrast nevienu latviešu mācekli, jo visi, kuri iesāk, pēc laika aizmūk.
Kāpēc aizmūk?
Tāpēc, ka darbs ir grūts, visu dienu meistara uzraudzībā. Tīrība ir augstākais bauslis. Meistars aizliedz čurāt stāvus, aizliedz ar baltu halātu iet tualetē, vārdu sakot, visu laiku piekasās. Viņš ir pensionārs, bet vēl vēlas kaut ko darīt. Un mums Latvijā arī tādu netrūkst.
Mums kopsummā pensionāri ir ap 400 tūkstošiem…
Dosim viņiem iespēju! Radīsim darba vietas pensionāriem, mācīsim mācekļus un mums radīsies cerība. Mans Manfreds no manis atvadījās ar vārdiem: „Jūs pieminiet manus vārdus, jums latviešiem vai Latvijas tautai klāsies labāk, kad jūs pārstāsiet desas taisīt no sūdiem un izbarot pašu tautiešiem! Veselība uzlabosies!”
Gunti, Tu pastāstīji par dažām savām idejām, pieminot izglītību, demogrāfiju, sabiedrības integrāciju, profesionālo izglītību. Vai Tev būtu vēl idejas, ar kurām Tu vēlētos uzrunāt sabiedrību, lai tā padomā, lai diskutē! Piemēram, ārlietas, sociālie jautājumi, ekonomika…
Labi, ka Tu pieminēji ārlietas. Mums šeit ir augstākā labuma sviests. Saskaitīsim, kuri mums izsakās par ārlietām! Prezidents, Ministru prezidents, ārlietu ministrs. Satversme ļauj izteikties arī Saeimas spīkerim, bet Daudzes kungs gudrs, viņš nerunā. Ja ievēlētu Saeimā Ēlerti, viņai gan būtu ko teikt. Piektā mute mums ir Saeimas ārlietu komisija. Sestā mute ir ikviens ministrs savā nozarē, ja vien ir krampis un nav bail braukt uz Briseli. Daudzi jau nebrauc, jo nezina svešvalodas un negrib sajusties ne savā šķīvi. Katrā ministrijā ir sevi cienošs valsts sekretārs. Un viņiem visiem ir savs viedoklis.
Kad vēlu braucu mājās, redzu , ka ASV un Krievijas vēstniecību logos deg gaismas. Noteikti viņi strādā un cenšas saprast, kāds īsti ir Latvijas viedoklis. Bet, piemēram, Anglijā ir savādāk, viņiem ārlietās ir intereses un interešu saraksts nemainās no tā, kurš nāk pie varas. Kas ir Latvijas intereses, kur ir šis saraksts? Ja kāds zina, lūdzu, atsūtiet man vai arī pasakiet šo vietu! Aizskriešu šim sarakstam pakaļ!
Labi, mums bija interese iekļūt NATO, tad iekļūt ES, bet kas tālāk?! Jautāju bijušajam ārlietu ministram, cik mums ir vēstniecības ES valstīs. Atbilde bija, ka gandrīz visās. Kāpēc un ko viņi tur dara? Piemēram, labi būt par vēstnieku Francijā, aicina uz visām pieņemšanām, vārdu sakot, skaista dzīve. Mums ir labi diplomāti, tikai mums vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņi ir tur, bet ne citur.
Atbildiet uz jautājumu, kāpēc mums nav vēstniecības Indijā? Tūlīt šī valsts būs lielāka par Ķīnu pēc iedzīvotāju skaita.
Kā ar Brazīliju?
Jā, kāpēc mums nav vēstniecības Brazīlijā, kura ir pasaules ekonomikas desmitniekā.
Esmu zaļi domājošs cilvēks un mums ir jāiztīra Baltijas jūra no mīnām. Mūsu butes paliek plankumainas. Lai varētu jūru iztīrīt, aicinu pārbūvēt mūsu karaspēku. Mums vajag tikai floti un Liepājas kara ostu. Lai varētu jūru iztīrīt, un tā ir ārlietu prioritāte, nepieciešams sadalīt neitrālos ūdeņus. Lai katrs tīra savu gabaliņu! Bet mēs attīstīsim mīnu traļu floti un pēc savu ūdeņu iztīrīšanas pārdosim savus pakalpojumus kaimiņiem. To mēs varam paskaidrot zviedriem un pārējiem mūsu kaimiņiem, ka pie mūsu krastiem nogremdētās lietas mūs ļoti rūp. Tā ir gan ārpolitiska, gan zaļa lieta!
Jā, varētu pat vilkt paralēles ar naftas izplūdi Meksikas līcī…
Nākošā lieta, ko vēlos pieminēt – skaisti ir nosaukt biedrību Meierovica vārdā, jo tā paceļ viņa nopelnus sabiedrības acis. Taču viņa galvenā ideja bija izveidot Panbaltiju, proti, apvienot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs visi bijām cariskās Krievijas sastāvā. Mums ir vienāda vēsture vienā laika posmā, mēs labi saprotam, ko nozīmē atrasties starp valstīm, kuras savā starpā karo. Pagājušā gadsimtā krievi ir karojuši ar vāciešiem mūsu zemē. Katrs ir saucis mūs iekšā [karaspēkā], katrs ir tērpis savā uniformā, plinti rokās un uz priekšu!
Tagad saka, tas nav svarīgi, jo mēs esam NATO. Tikai kāpēc mēs nevarētu savu draudzību īpaši stiprināt arī NATO ietvaros?! Ja Tev māja deg, kurš gan skries palīgā, ja ne tuvākais kaimiņš!
Runājot par Liepājas kara ostu, jāpiezīmē, ka to projektēja personīgi cars Nikolajs Otrais. Tur ir pareizticīgo baznīca, no kā skaistuma elpa aizraujas. Saskaņā ar krievu – japāņu kara miera līgumu [krieviem] vajadzēja uzspridzināt piecas kara ostas, viena no tām bija Liepājas. Redzi, Islande ir NATO valsts, vieniem ir 250 vai 300 tūkstoši iedzīvotāji. Interesanti, ar ko viņi piedalās NATO? Ar lidlauku! Ja kaut kas ar viņiem notiks, visi skries palīgā, jo tur ir lidlauks, no kā var kontrolēt visu Atlantijas okeānu. Arī mums ir kaut kas tāds. Liepājas neaizsalstošā osta, no kurienes var kontrolēt visu Baltijas jūru. Pārējās ostas aizsalst, ne katru ziemu, bet aizsalst.
Nobeigums sekos…
© Andris Jansons